Novembrī preču un pakalpojumu eksports turpināja pārsniegt importu

Novembrī tekošā konta pārpalikums bija 131.9 milj. latu, un preču un pakalpojuma eksporta pārsvars pār importu - 4.1 milj. latu. Eksporta atkopšanās tendence nav mainījusies, taču 2009. gada oktobrī pārpalikums abās pozīcijās bija lielāks, un šīm pārmaiņām ir trīs galvenie iemesli. Pirmkārt, sezonālu faktoru (piemēram, sarūkot graudu eksportam) ietekmē samazinājās preču eksports, un novembrī tas jau sasniedza 2008. gada atbilstošā perioda līmeni. Otrkārt, pakalpojumu eksports bija zemāks, kas saistīts ar netipiski augstu finanšu pakalpojumu apjomu oktobrī, bet transporta pakalpojumi saglabājušies iepriekšējā līmenī. Treškārt, palielinoša ietekme uz tekošā konta pārpalikumu bija saņemtajiem kārtējiem pārvedumiem, kas pieauga, valdībai pārdodot siltumnīcas efekta gāzu emisijas kvotas.

Ņemot vērā sezonalitāti, novembra dati apstiprina preču eksporta pieauguma tendenci, kas turpināsies arī nākamajos mēnešos. Savukārt dati attiecībā uz pakalpojumu eksportu ir mazāk iepriecinoši. Kaut arī aug Baltic Dry indekss, lēnām atgūstoties no zemā līmeņa 2009. gada sākumā, un paplašinās transporta iespējas uz Vidusāziju, konkurence šajā sektorā ir nozīmīgi saasinājusies, neļaujot gūt tūlītēju labumu no pieprasījuma stabilizācijas. Pastiprinātā robežkontrole uz Krievijas robežas ir uz laiku atcelta, tomēr tā ir atstājusi negatīvu ietekmi uz pieprasījumu pēc Latvijas autopārvadājumu pakalpojumiem.

Preču un pakalpojumu saldo 2009. gadā kopumā bijis gandrīz sabalansēts, bet tekošā konta pārpalikumu (8-9% no IKP) noteiks galvenokārt tiešo investīciju uzņēmumu zaudējumi. Šogad preču eksportu labvēlīgi ietekmēs cenu konkurētspējas uzlabošanās un tirdzniecības partnervalstu ekonomiku atlabšana. Savukārt importa pieauguma tempi atkopsies lēnāk, iekšzemes pieprasījumam vēl kādu laiku saglabājoties zemam. Tādēļ gaidāms, ka eksporta labvēlīgo tendenču ietekmē tekošā konta pārpalikums vēl pieaugs. Pēdējos mēnešos ir pastiprinājusies interese par ārpakalpojumu centru izveidi Latvijā, bet priekšnoteikums lieliem ārvalstu investoru ieguldījumiem ražošanā joprojām ir nepieciešamā pārliecība par prognozējamu fiskālo politiku.