Novembrī tirdzniecības attīstības virziens nav mainījies

Turpinoties iepriekšējai tendencei, mazumtirdzniecības apgrozījums arī novembrī samazinājās - par 2.3%. Vāju iekšzemes pieprasījuma joprojām noteica krītošie iedzīvotāju ienākumi un pabalstu samazināšanās ilgāku laiku bezdarba statusā esošajiem iedzīvotājiem, kā arī neziņa par nākotnē sagaidāmajām pārmaiņām ģimenes budžetā. Tirdzniecība ir viena no nozarēm, kura turpinās sarukt un eksporta atjaunošanās pozitīvo ietekmi sajutīs vēlāk par tām nozarēm, kuras gūst tiešus ienākumus no eksporta.

Pārtikas preču tirdzniecība saruka straujāk (3.9%) nekā nepārtikas (1.4%), ko zināmā mērā var skaidrot ar svētku dāvanu iegādes sākumu, kā arī veikalu mārketinga politiku. No nepārtikas precēm visvairāk palielinājās datoru, to iekārtu un telekomunikāciju iekārtu pārdotie apjomi (16.1%). Vislielākais kritums bija tekstilizstrādājumu, apģērbu un apavu (15.5%), ka arī mēbeļu un citu mājsaimniecības piederumu (10.1%) tirdzniecībā.

Decembrī līdz ar dāvanu un svētku maltītes gādāšanu veikalos redzama lielāka rosība, tomēr sezonāli izlīdzinātajos mazumtirdzniecības apgrozījuma datos šis kāpums neatspoguļosies. Tirgotājiem šī gada nogalē cīņa par pircēju svētku gaidās noteikti bija sīvāka nekā iepriekš, un pircēju piesaistīšana vairāk bija atkarīga no mārketinga akcijām. Konfidences rādītāju attīstība liecina, ka patērētāji situāciju vērtē ievērojami pesimistiskāk nekā tirgotāji. Lai gan tirdzniecības konfidences rādītāji pēdējā laikā pakāpeniski uzlabojas, tomēr tie arvien paliek zemi. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā iekšzemes pieprasījums un tirdzniecības aktivitāte būs vāja, un pakāpenisku atkopšanos varam gaidīt nākamā gada otrajā pusē.