Novērojami vairāki pozitīvi aspekti pēdējo mēnešu tirdzniecības datos

Mazumtirdzniecības apgrozījums (salīdzināmās cenās, izslēdzot sezonālo ietekmi) septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi sarucis par 0.4%, laužot pēdējo mēnešu noturīgā kāpuma līkni. Gada izteiksmē (salīdzinājumā ar pērnā gada septembri) tas saglabājis augstu pieauguma tempu (7.9%), ko nodrošinājusi izaugsme iepriekšējos mēnešos - jau kopš šā gada maija mazumtirdzniecības dati uzrādīja neatlaidīgu un samērā strauju kāpumu. Uz šāda prāvā uzlabojuma fona iepriekšējos mēnešos par nelielo pasliktinājumu septembrī nevajadzētu skumt.

Pēdējā laikā tik daudz esam runājuši par nabadzību un ienākumu nevienlīdzību, ka gribētos līdzsvaram atzīmēt vairākus pozitīvus aspektus pēdējo mēnešu tirdzniecības datos.

Priecē fakts, ka kopš maija tirdzniecības izaugsme balstās uz plaša patēriņa preču pieprasījuma kāpumu, kas atspoguļo jau lielākas iedzīvotāju daļas rocības uzlabojumu. Iepriekšējos gados pārdošanas apjomu straujāki kāpumi galvenokārt saistījās ar atlikto patēriņu, kas kāpināja ilglietojuma preču pieprasījumu. Protams, ka pieprasījuma kāpums pēc jauniem automobiļiem, elektrotehnikas u.c. dārgākām precēm, vairāk uzrādīja turīgākās iedzīvotāju daļas rocības pārmaiņas – to iedzīvotāju, kuri krīzes periodā veidoja piesardzības uzkrājumus, bet līdz ar situācijas stabilizēšanos, varēja atļauties šādus pirkumus.

Ir vēl kāda pozitīva ziņa - pieprasījuma maiņa no ilglietojuma precēm uz plaša patēriņa precēm, īpaši, uz pārtiku, vienlaikus ir arī pieprasījuma maiņa no importētām precēm uz pašmāju ražojumiem. Veikalos piedāvātajā pārtikas preču klāstā tomēr ir krietni lielāka Latvijas ražojumu daļa nekā elektrotehnikas vai auto piedāvājuma katalogos. Tātad tas veicina ražošanu – gan lauksaimnieku un rūpnieku peļņu, gan jaunas darba vietas.

Labās izaugsmes sakarā tomēr rodas arī vairāki jautājumi un neskaidrības. Pēdējos mēnešos (izņemot septembri) strauju pārdošanas apjomu kāpumu uzrādīja degviela, kas allaž liek vaicāt – kāda daļa no kāpuma saistāma ar ēnu ekonomikas īpatsvara pārmaiņām? Degvielas pieprasījuma kāpums un ēnu ekonomikas mazināšanās kopumā iezīmē vairākus pozitīvus procesus. Degvielas patēriņu veicina nodarbinātības uzlabojumus – transporta izdevumi ceļam no/uz darbu, iespējams, arī ceļojumiem vasarā. Legālo pārdošanas apjomu kāpums ir saistāms arī ar labāku mājsaimniecību finanšu situāciju, nodokļu administrēšanu un uzticēšanos valdībai.

Līdz ar septembra datiem varam novērtēt arī 3. ceturkšņa rezultātus. 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2. ceturksni bijis prāvs pārdošanas apjomu kāpums (5.8%). Pateicoties šim kāpumam, palielinājies arī gada pieauguma temps – par 9.5%. Tiesa, ja vērtē tirdzniecības nozari kopumā, ieskaitot arī automobiļu pārdošanu, tad palielinājums ir krietni mērenāks.

Ņemot vērā labo tirdzniecības sniegumu, lauksaimniecības un rūpniecības nozaru izaugsmi, varam cerēt uz labiem iekšzemes kopprodukta datiem 3. ceturksnī. Līdz to publicēšanai ilgi vairs nav jāgaida, Centrālā statistikas pārvalde ar jauno iekšzemes kopprodukta ātro novērtējumu nāks klajā 9. novembrī. Bez lielām šaubām varam pretendēt uz līderpozīciju saglabāšanos arī Eiropas Savienības valstu vidū.