Oktobrī apstrādes rūpniecībā atkal kāpums, nākotni ietekmēs nodokļu lēmumi šeit un pieprasījuma attīstība pasaulē

Pēc neliela krituma septembrī apstrādes rūpniecībā oktobrī atkal reģistrēts pieaugums. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide oktobrī salīdzinājumā ar septembri (izslēdzot sezonālo ietekmi) palielinājusies par 1.5%, attiecīgi gada kāpums (izslēdzot darba dienu skaita ietekmi) sasniedza 25%.

Strauja gada izaugsme ir daudzām nozarēm, no tām vislielākā – automobiļu, piekabju un puspiekabju, citu transportlīdzekļu, elektrisko iekārtu, būvmateriālu, gatavo metālizstrādājumu, apģērbu tekstilizstrādājumu, kā arī koksnes izstrādājumu ražošanai. Mēneša laikā vislielākais produkcijas izlaides kāpums bija vērojams farmaceitisko preparātu ražošanā.

Lai arī jauno pasūtījumu un apgrozījuma dinamika atsevišķās nozarēs uzrāda mērenu kāpumu arī iekšzemes tirgū, tomēr kā noteicošais attīstības faktors arvien saglabājas ārējais pieprasījums. Lēnā un nevienmērīgā iekšzemes pieprasījuma attīstība nenoliedzami bremzē rūpniecības izaugsmes iespējas. Lai arī sasniegtais produkcijas izlaides līmenis jau ir jūtami virs zemākā punkta 2009. gada februārī (par 28%), tomēr tas vēl nedaudz (par 7%) atpaliek no augstāka snieguma pirms krīzes.

Apstrādes rūpniecības nozares attīstību nākamajā gadā var negatīvi ietekmēt gan budžeta lēmumi, gan ārējā pieprasījuma nestabilitāte. Budžeta konsolidācijas ceļš, ko lielā mērā balsta nodokļu palielināšana, bremzēs izaugsmes iespējas. Saglabājas neskaidrība arī par ārējā pieprasījuma attīstību, ko pastiprina pēdējie notikumi Eiropas finanšu tirgos.

Tas arī atspoguļojas uzņēmēju noskaņojuma rādītājos: saskaņā ar Eiropas Komisijas publicētajiem datiem pēdējā laikā pakāpeniski ir sarucis uzņēmēju optimisms. Kopš šā gada jūlija rūpniecības konfidences rādītājs, lai gan lēni, tomēr pasliktinājies. Lai gan oktobrī, pateicoties augstākam produkcijas pieprasījuma vērtējumam, tas palielinājās par 1.1 procenta punktu, novembrī atkal bija vērojams neliels kritums. Tāpēc gada pēdējos mēnešos gaidāma lēnāka nozares attīstība, un nozares gada pieauguma tempu papildus ietekmēs arī bāzes efekts (proti, attīstība tiks mērīta jau pret augstāku atskaites punktu).

Tomēr savlaicīga valsts budžeta pieņemšana un ilgtspējīgas vidēja termiņa fiskālās politikas ietvara apstiprināšana kopā ar privātā sektorā jau veiktajiem konkurētspējas uzlabošanas pasākumiem var labvēlīgi ietekmēt investoru  noskaņojumu, kas nodrošinātu lielāku finansējumu nozares attīstībai.