Oktobrī saglabājusies netipiski zema inflācija

Oktobrī vēl arvien saglabājās netipiski zema gada inflācija, vidējam patēriņa cenu līmenim saglabājoties līdzvērtīgam tam, kāds bija vērojams 2012. gada oktobrī.

Mēneša laikā patēriņa cenu līmeni visbūtiskāk ietekmēja degvielas cenu samazināšanās, sezonāls kartupeļu cenu kritums, kā arī tūrisma un viesnīcu pakalpojumu cenu samazināšanās līdz ar tūrisma sezonas noslēgumu. Tikmēr pretējā, inflāciju palielinošā virzienā, darbojās cits sezonas faktors – rudens/ziemas sezonas apģērbu un apavu nonākšana tirdzniecībā (šāds cenu pieaugums septembrī un oktobrī ir raksturīgs), kā arī, iespējams, uzņēmumu cenu veidošanas politika. Kopumā patēriņa cenas oktobrī pieauga par 0.3%, kas nepārsniedz vidēji oktobrī vēroto cenu kāpumu ilgākā laika periodā.

Pasaules naftas un pārtikas cenu tendences pašlaik ietekmē inflāciju atšķirīgi. Kopš septembra vidus naftas cena ir sarukusi par aptuveni 15 ASV dolāriem barelā un labvēlīgi ietekmē pārējo energoresursu cenas. Taču Pasaules pārtikas organizācijas (FAO) dati par lauksaimniecības un pārtikas cenām pasaulē oktobrī uzrāda nelielu pieaugumu. Tas vērojams gandrīz visās lielākajās preču grupās, īpaši cukuram, kam ilgstoši bija vērojams ražošanas palielināšanās izraisīts cenu kritums, tomēr ieilgušās lietavas Brazīlijā traucē ražas novākšanu. Taču daļa no pārtikas un lauksaimniecības cenu pieaugumiem varētu izrādīties īslaicīgu faktoru efekts.

Straujāk nekā vidēji oktobrī šogad auga ēdināšanas pakalpojumu cenas (tās mēneša laikā pieauga par 1.3%), apģērbu tīrīšanas (par 0.3%) un apavu remonta (par 0.8%), kā arī grāmatu un, preses izdevumu un kancelejas preču cenas (par 1.5%). Pat, ja šo pieaugumu varētu saistīt ar cenu paralēlās atspoguļošanas perioda sākumu, šo patēriņa grupu cenu ietekme uz kopējo mēneša inflāciju nesasniedz 0.1 procentpunktus. Ja šajās grupās cenas oktobrī būtu augušās pērnā gada oktobra apmērā, tad šīs starpības kopējā ietekme uz 2013. gada vidējo inflāciju varētu būt 0.01 procentpunkti.

Vairākiem pakalpojumiem, piemēram, sabiedriskajā ēdināšanā, apģērbu tīrīšanā, personiskās aprūpes pakalpojumu sfērā, raksturīgas norēķiniem ērtās cenas, kuru pieraksts santīmos beidzas ar 0 vai 5. Tomēr pat cenu monitoringa datos redzams, ka ne visas šādas cenas, cenu paralēlās atspoguļošanas periodam sākoties, pārveidotas līdz tuvākajai apaļajai (norēķiniem ērtai) cenai eiro izteiksmē. Turklāt tuvināšana notikusi gan uz zemāku "apaļo cenu", gan uz augstāku. Jāatzīmē, ka apaļu cenu eiro izteiksmē atspoguļošana jau tagad norāda uz uzņēmēju vēlmi saglabāt cenu nemainīgu pietiekami ilgā laika periodā arī pēc eiro ieviešanas, jo citādi nebūtu vērts uzturēt norēķiniem neparocīgas cenas trīs mēnešus.

Janvāra-oktobra dati liecina, ka šā gada inflācija būs zemākā pozitīvas izaugsmes apstākļos. Tomēr arī 2014. gada sākumā gada inflācija vēl varētu saglabāties netipiski zema. Par spīti tam, ka nedaudz palielināsies tabakas un autogāzes akcīzes nodoklis, citas, piemēram, siltumenerģijas, cenas varētu saglabāties zemākas nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Tuvākajos mēnešos gaidāms, ka siltumenerģijas cena (tiktāl, cik to neietekmē dabasgāzes cenu svārstības) saruks vēl vairākās pilsētās. Piemēram, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā samazinājums gaidāms jau decembrī, bet Daugavpilī tās varētu sarukt 2014. gada pirmajā ceturksnī.