Oktobrī tekošā konta deficīta palielinājumu noteikuši vienreizēji faktori

Oktobrī Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts nedaudz pieauga - līdz 46.4 milj. latu, un to noteica preču importa palielinājums atsevišķu vienreizēju darījumu ietekmē. Tā kā šie nav faktori, kas ietekmē situāciju ilgtermiņā, būtisks tekošā konta deficīta pieaugums tuvākajos mēnešos nav gaidāms.

Preču ārējās tirdzniecības negatīvais saldo palielinājās līdz 134.9 milj. latu, bet pakalpojumu tirdzniecības pozitīvais saldo pieauga līdz 84.4 milj. latu, jo palielinājās sniegto braucienu pakalpojumu, būvniecības un finanšu pakalpojumu vērtība. Samazinājums joprojām vērojams pārvadājumu pakalpojumu eksportā (īpaši gaisa un dzelzceļa transportā). Dzelzceļa pārvadājumos kritumu noteica īslaicīgi faktori – Krievijas pusē ieviestie caurlaides ierobežojumi sliežu remontdarbu dēļ. Pārvadājumu nozares attīstība ilgtermiņā būs cieši saistīta ar ārējās ekonomiskās vides pārmaiņām, kas nosaka pieprasījumu pēc pārvadājumu pakalpojumiem.

No Eiropas Savienības (ES) fondiem oktobrī Latvija saņēma 47.8 milj. latu (no tiem visvairāk no Eiropas Reģionālās attīstības un Kohēzijas fondiem). ES naudas pārskaitījumu svārstību ietekmē šīs fondu līdzekļu plūsmas bija mazākas nekā iepriekšējos mēnešos, līdz ar to saruka kārtējo pārvedumu konta pozitīvais saldo (līdz 17.2 milj. latu), bet kapitāla konta pozitīvais saldo bija neliels (41.9 milj. latu).

Finanšu kontā oktobrī veidojās 36.3 milj. latu pārpalikums. Lai gan tiešo investīciju plūsmas Latvijā nav tik lielas, kādas tās bija vērojamas iepriekšējā gadā, šā gada pirmajos trīs ceturkšņos vidēji tās bija 3.5% no iekšzemes kopprodukta, un oktobrī tiešās investīcijas salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem pieauga (61.5 milj. latu), turklāt kredītreitingu aģentūru pozitīvais novērtējums par Latviju liecina, ka tiešās investīcijas, visticamāk, turpinās pieaugt arī turpmākajos periodos.

Latvijas maksājumu bilances mēneša dati