Oktobrī vērojams ražotāju cenu kritums vietējā tirgū, bet pieaugums eksportā

2013. gada oktobrī ražotāju cenas Latvijā saglabājās septembra līmenī. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai reģistrēts cenu kritums (-0.2%), ko kompensēja identiska lieluma cenu pieaugums eksportā realizētajai produkcijai (0.2%). Vietējā tirgū realizētās produkcijas cenu samazinājumu oktobrī attiecībā pret septembri noteica samazinājums apstrādes rūpniecības, enerģijas, kā arī ūdens apgādes cenās. Eksportā visas iepriekšminētās nozares pozitīvi ietekmējušas kopējās ražotāju cenu izmaiņas.

Gada izteiksmē bija vērojama mērena cenu paaugstināšanās: eksportā par 2.2%, bet vietējā tirgū - par 0.3%. Gan vietējā tirgū, gan eksportā realizētajai produkcijai cenas palielinājās mazāk nekā vidēji gada pirmajos 10 mēnešos. Tāpēc jāsecina, ka ražotāju cenu dinamika kopumā nerada spiedienu uz patēriņa cenu pieaugumu.  

Ražotāju cenas mēneša izteiksmē nemainījās arī apstrādes rūpniecībā. Jau iepriekš, skatoties uz Eiropas Komisijas (EK) uzņēmēju aptaujas datiem, redzējām, ka apstrādes rūpnieku pārdošanas cenu novērtējums nav nozīmīgi pieaudzis. Ražotāju cenas augšupvērstā virzienā visspēcīgāk ietekmēja koksnes izstrādājumu ražotāju cenu pieaugums, kas bija tikpat liels, kā septembrī novērotais. Turklāt, tāpat kā septembrī, arī oktobrī koksnes izstrādājumu ražotāju cenas visstraujāk pieauga eksportā realizētajai produkcijai. Kokapstrādes produkcijas cenu kāpumam arī gada griezumā bija no visām apakšnozarēm vislielākā ietekme uz kopējās apstrādes rūpniecības cenu pieaugumu. Koksnes apstrādes ražotāju cenās vērojama augšupejoša tendence jau no 2012. gada beigām, kas sasaucas ar EK ceturkšņa aptaujas datos redzēto: ražotāju skaits, kas minējuši darbaspēka trūkumu kā ražošanu ierobežojošu faktoru, ir palielinājies. Tas var liecināt par darbaspēka izmaksu palielināšanos. Tāpat augšupejošā tendence varētu būt saistāma ar baļķu trūkumu, kas var novest pie izejmateriālu sadārdzinājuma un, galu galā, arī iespaidot gala produkta cenu.

Lielākā negatīvā ietekme uz kopējām ražotāju cenām attiecībā pret septembra līmeni bija pārtikas, poligrāfijas un ķīmisko vielu ražotāju cenām. Tas saskan ar EK uzņēmēju aptaujas datiem, kas liecina par strauju kritumu pārtikas ražotāju pārdošanas cenas novērtējumā oktobrī. Gada griezumā gan pārtikas ražotāju cenu pieaugums veidojis otru lielāko devumu apstrādes rūpniecības cenu pieaugumā. Tajā pašā laikā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pārtikas cenu indekss, kas kritās, sākot no šā gada maija, oktobrī uzrādīja nelielu pieaugumu, taču vēl joprojām atrodas 5.3% zem savas 2012. gada oktobra vērtības. Augstāks cenu indekss reģistrēts, lielākoties pateicoties straujam cukura cenu pieaugumam, taču arī visās pārējās komponentēs oktobrī reģistrēti pieaugumi. Labības cenas, kas kritās gandrīz visu 2013. gadu, oktobrī augušas, pateicoties noturīgam importa pieprasījumam un sliktākām nekā iepriekš ražas prognozēm Argentīnā un Melnās jūras reģionā. Piena produktu cenas pasaulē nedaudz kāpušas, lielākoties pateicoties Ķīnas augošajam pieprasījumam pēc pilnpiena pulvera. Arī Latvijā piena nozares eksperti ziņo, ka vidējā piena iepirkuma cena oktobrī pieaugusi, kas nozīmē, ka kopējo pārtikas ražotāju cenu samazinājums mēneša griezumā noticis uz citu produktu rēķina.

Attēls. Ražotāju cenu mēneša pārmaiņas un devumi pa nozarēm, procentu punkti

Avots: CSP, Latvijas Bankas aprēķini