Olimpiskā pacilātība nepaceļ apstrādes rūpniecību

Nu jau šī noskaņojuma cerība ir izplēnējusi, rūpnieku noskaņojumam kopš aprīļa grimstot arvien dziļāk pesimisma dūksnājā (1. attēls).

Zināmu pacilātību sabiedrībā gan šobrīd nodrošina Olimpiskās spēles, kas kādu ekonomiskas aktivitātes impulsu piešķir gan rīkotājvalstij Francijai, gan tās tirdzniecības partnervalstīm. Ir arī preces, kuras Latvijas eksportētāji ir lielākā vērtībā sūtījuši uz Franciju, iespējams, Olimpiādes rīkošanas vajadzībām – aprīlī un maijā krietni lielākā vērtībā nekā pērn uz Franciju vesti:

• namdaru izstrādājumi,
• elektriskai kontrolei vai elektrības sadalei paredzētas pultis, paneļi u.c. ar slēdžiem un ciparvadības aparātiem aprīkotas pamatnes,
• skaņas vai vizuālās signalizācijas elektroiekārtas,
• elektrības transformatori, statiskie pārveidotāji un indukcijas spoles,
• iespiestas grāmatas, brošūras un tamlīdzīgi iespieddarbi.

Tomēr, kā redzams datos, tas nav bijis pietiekams stimuls, lai paceltu kopējos ražošanas apjomus 2. ceturksnī, un, visticamāk, nepacels arī 3. ceturksnī.

3. ceturksnis diemžēl nesola ķīseļa upes – nesen publicētie jūlija noskaņojuma rādītāji atklāj joprojām bažīgu rūpnieku skatu uz nākotni, tas pat nedaudz pasliktinājies salīdzinājumā ar jūniju. Nepietiekams pieprasījums joprojām tiek uzskatīts par nozīmīgu šķērsli, un bažas par pieprasījumu daudzās rūpniecības apakšnozarēs turpina pieaugt (2. attēls).

Kad tad varētu gaidīt straujāku izaugsmi? Augstās nenoteiktības dēļ diemžēl nākotnes zīlēšanas kristāla bumbā joprojām paveras duļķains skats. Šo skatu īpaši duļķo ASV prezidenta vēlēšanas, kuru rezultātus gaida visa pasaule. Nenoteiktība un bažīgas gaidas nav svešas arī pašmājās, piemēram, augustā tiek solīta skaidrība par Latvijas nodokļu pamatnostādnēm. Tā, iespējams, arī ir likusi rūpniekiem būt nogaidošiem lēmumos un nākamo gadu budžetu plānošanā.

Bet ir arī jomas, kurās nogaidīšanas periods pamazām beidzas – pozitīvas pārmaiņas pēdējos mēnešos vērojamas kreditēšanā, kurā kā starta šāviens tika gaidīta kredītu procentu likmju mazināšanās. Cerams, ka šī kreditēšanas virzība turpināsies ar arvien lielāku jaudu un tad jau pakāpeniski redzēsim arī tās atbalsošanos rūpniecības datos. Proti, sakustoties būvniecības segmentam Latvijā un Eiropā, no bēdu ielejas celsies ārā pieprasījums pēc nemetāliskajiem minerāliem, koksnes izejmateriāliem un metāla būvkonstrukcijām – nozarēm, kurās produkcijas izlaide turpina atpalikt no “normālā” (pirms pandēmijas, kara Ukrainā un apjomīgāku sankciju ieviešanas Krievijas un Baltkrievijas precēm) atskaites punkta – 2019. gada rādītājiem.