Pacēluma gaidās – vai algu kāpums ir piebremzēts?

Lai arī inflācija paliek augstā līmenī, vidējās bruto algas pieauguma temps šā gada 3. ceturksnī bija salīdzinoši lēns – tikai 6.3%, sasniedzot 1384 eiro mēnesī. Ievērojamā starpība starp inflāciju un algu pieaugumu liecina, ka iedzīvotāju pirktspēja turpina rukt. Darbinieku trūkums, kas bija viens no algas dzinējiem, nedaudz samazinājās šā gada 3. ceturksnī, visdrīzāk tas bija iemesls, kādēļ algu pieauguma temps sabremzējās.

Kaut arī algu gada pieauguma temps sabiedriskajā sektorā šā gada 3. ceturksnī bija straujāks, salīdzinot ar privāto sektoru, reģionos situācija ir atšķirīga. Visstraujāk algas pieauga Pierīgā, bet visaugstākā vidējā bruto alga bija Rīgā. Kaut arī Latgale arvien ir reģions ar viszemāko vidējo bruto algu, izaugsme šajā ziņā notiek salīdzinoši lēni, tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību arī sociālajam aspektam. Īpaši svarīgi tas ir šajos ekonomiski sarežģītajos laikos, lai iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem spētu samaksāt par savām pamatvajadzībām un nepaliktu zem nabadzības robežas.

Valdība nolēma palielināt minimālo algu 2023. gadā līdz 620 eiro. Ņemot vērā augstās inflācijas apstākļus, šis palielinājums palīdzēs balansēt nodarbināto ieņēmumus un izdevumus, kas ir īpaši svarīgi vismazāk atalgotajām iedzīvotāju grupām. Minimālās algas palielināšana atspoguļosies vidējās algas pieaugumā valstī, tajā pašā laikā mazinot zemākas algas saņēmēju atpalicību no vidējā līmeņa. Tomēr tās palielināšana pati pa sevi nenozīmē ekonomisko izaugsmi – pieaugot algām, palielinās darbaspēka izmaksas uzņēmējiem, līdz ar to konkurētspējas saglabāšanai vēl jo svarīgāka kļūst darbinieku kvalifikācija un produktivitāte.