Par banāniem ietaupīto atstāsim siltumam un elektrībai

Lai gan droši vien gandrīz visi šajā nedēļā dzirdējuši par lētajiem banāniem un citām precēm, nav sagaidāms, ka Lidl veikalu ķēdes atvēršanās nesīs ilgtermiņa vispārīgu cenu samazinājumu pārtikai Latvijā. Tomēr zināma ietekme tam ir, tiesa gan, iespējams, esam to nemanāmi piedzīvojuši jau pirms šī veikala atvēršanas. Cīnoties par pozīcijām tirgū, esošie tirgus spēlētāji cenas nav cēluši tik strauji, kā tas būtu varējis notikt, ņemot vērā, ka pārtikas un resursu cenas strauji kāpušas arī citviet pasaulē.

Inflāciju šoziem sildīs gan elektroenerģijas, gan siltumapgādes cenas. Elektroenerģijas cenu jomā jūtama pērnās ziemas ietekme, kad Eiropā šo cenu kāpumu ietekmēja aukstie laika apstākļi, kam sekoja karsta un sausa vasara. Papildus tam vasarā, cilvēkiem “pierodot pie pandēmijas”, kā arī sākoties plašākai vakcinācijai un palielinoties iespējām, visā pasaulē, tostarp Latvijā, audzis iepriekš atliktais pieprasījums. Savukārt resursu piedāvājums tik strauji nepieauga, jo pašlaik uzņēmēji vēl ir piesardzīgi ar piedāvājuma palielināšanu.

Degvielas cenu pieaugums laika gaitā atspoguļojas transportēšanas un vēlāk – pārtikas un pakalpojumu cenās.

Savukārt visā Eiropā pieaugošās dabasgāzes cenas rezultējas augstākās elektrības cenās, jo šī gāze ir būtisks resurss elektroenerģijas ražošanā.

Diemžēl elektrību ir grūti uzkrāt, tāpēc tās cenas pieprasījuma un piedāvājuma faktoru ietekmē var būtiski svārstīties.

Savukārt siltumenerģijās jomā vairāki uzņēmumi jau ir paziņojuši par tarifu pieaugumu. Atsevišķiem iedzīvotājiem tas nozīmē būtiskus siltumapgādes rēķina pieaugumus, tomēr tas nenosaka, ka visa inflācija (pat ne visas siltumenerģijas izmaksas) pieaugs atbilstošā ātrumā. Labāka situācija ir tajās pašvaldībās, kur apsildei vairāk izmanto biomasu vai ir fiksētas ilgtermiņa gāzes piegāžu cenas. Nākotnes cenu prognoze atkarīga gan no uzņēmumu lēmumiem palielināt dabasgāzes piegādes, gan tīri praktiski – no laika apstākļiem, kas ietekmē kā pieprasījumu (cik silta ir ziema), tā piedāvājumu (vai būs labvēlīgi apstākļi – lietus un vējš – alternatīvu enerģijas veidu ieguvei).   

Bieži vien patērētāji atceras laikus, kad viņu iecienītie produkti maksāja krietni mazāk. Reizēm šķiet, ka pat pirms gada viss bija krietni lētāks (degviela jau noteikti). Nedaudz vieglāk ir aizmirst to, ka agrāk arī algu līmenis bija krietni zemāks. Pat salīdzinot ar pērnā gada sākumu, vidējais atalgojums Latvijā ir pieaudzis par vairāk nekā 10%.

Lai gan inflācija ir augusi, tomēr reālā pirktspēja nodarbinātajiem tik ātri nesamazinās.

Protams, tās mājsaimniecības, kur ienākumi palikuši nemainīgi vai tie samazinājušies, inflācijas ietekmi jutīs spēcīgāk.

Pēdējā gada, pusotra laikā vairāku produktu cenām bija vērojami tādi kā “amerikāņu kalniņi”, bieži vien sasniedzot rekordus. Piemēram, varam atcerēties koksni, kurai vasarā bija rekordaugstas cenas, bet nu tās atkal ir nostabilizējušās iepriekšējā gada līmenī. Pašlaik elektrības un siltuma cenas ir kalnā, tomēr, pieprasījumam un piedāvājumam atrodot jaunu līdzsvaru, sagaidāms, ka ilgākā laika periodā tās atkal nostabilizēsies. Augstākas cenas motivē uzņēmumus investēt piedāvājuma palielinājumā, lai varētu no tām gūt peļņu – bet tas, savukārt, atkal veicinās cenu stabilizēšanos.