Par iekšzemes kopproduktu 2. ceturksnī

Iekšzemes kopprodukta kritums 2009. gada 2. ceturksnī par 18.7% nerada pārsteigumus, un prognozējams, ka lejupejoša tendence saglabāsies tuvākos 3-4 ceturkšņus, līdz tiks sasniegts ekonomikas cikla zemākais punkts. Krituma pamatā ir makroekonomiskā nelīdzsvarotība un uz augstu iekšējo patēriņu balstītā izaugsme iepriekšējos gados. Tieši iekšzemes pieprasījums un tā stimulētais imports ir piedzīvojis visstraujāko kritumu. Globālā krīze ir daļēji slēgusi arī ārējos tirgus, taču eksporta kritums bijis lēnāks un kopējā eksporta - importa bilance ir būtiski uzlabojusies.

Galvenie ekonomikas atjaunošanās virzītāji turpmāk būs atkopšanās ātrums un noturīgums ārējos tirgos un uzticības atjaunošana Latvijas makroekonomiskajai politikai, proti, budžeta veidošanai. Svarīgs mājas darbs, kas veicams, lai atkopšanās pēc ārējo tirgu atjaunošanās notiktu sekmīgi, ir reformas, kas vērstas uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un mērķtiecīgu valsts līdzekļu izlietojumu, kā arī iespēju robežās veicamie uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi.

Kaut arī gada kritums bijis nozīmīgs, atbilstoši pirms mēneša publicētajam ātrajam Centrālās statistikas pārvaldes novērtējumam IKP samazinājums 2. ceturksnī pret 1. ceturksni bija 1.6%, kas liecina par lejupslīdes bremzēšanos pēc krasā (11.0%) krituma 1.ceturksnī. Savukārt apstrādes rūpniecībā 2. ceturksnī bija vērojams neliels uzlabojums, saražotās produkcijas apjomam pārsniedzot 1. ceturkšņa līmeni.

Saskaņā ar CSP aprēķiniem 2. ceturksnī iekšzemes kopprodukta reālais gada lejupslīdes temps bija nedaudz lēnāks nekā radīja operatīvie dati. Reālais IKP 2. ceturksnī saruka par 18.7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, ko noteica straujš iekšzemes pieprasījuma kritums (investīcijas: ‑12.6% punkti., privātais patēriņš: -16.1% punkti), kā arī vājš ārējais pieprasījums. Eksporta kritums (par 17.9%) savienojumā ar ļoti strauju (par 39.3%) importa apjoma samazinājumu noteica preču un pakalpojumu ārējā bilances uzlabojumu, neto eksportam veidojot 15.9% punktu pozitīvu devumu IKP pārmaiņās.

Zems pieprasījums un finanšu resursu trūkums bija galvenie attīstību bremzējošie faktori visās tautsaimniecības nozarēs, tāpēc nav pārsteigums, ka kopējās pievienotās vērtības nozaru dalījums rāda vairāk vai mazāk strauju gada kritumu gandrīz visos sektoros. Savukārt vislielāko ietekmi uz kopējo tempu noteica strauji nokritusies mazumtirdzniecība (devums -5.8% punkti), būtiska ietekme bija arī apstrādes rūpniecībai (-2.8% punkti), būvniecībai (-2.5% punkti), ka arī transporta un sakaru nozarei (-2.2% punkti).