Par IKP operatīvo novērtējumu 2009. gada 2. ceturksnī

Spriežot pēc operatīvās informācijas, straujš aktivitātes gada kritums bija raksturīgs visām tautsaimniecības nozarēm. Tādēļ provizoriskie dati par iekšzemes kopprodukta reālā apjoma gada kritumu 2. ceturksnī nozīmīgus pārsteigumus nerada, kas saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sākotnējo novērtējumu sasniedza 19.6%. Lai gan šāds gada kritums ir nedaudz straujāks kā pirmajā ceturksnī, sezonāli izlīdzinātā IKP samazinājums, salīdzinot ar pirmo ceturksni, ir nozīmīgi palēninājies, liecinot par zināmām stabilizācijas pazīmēm. Lai gan šobrīd vēl pāragri runāt par tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanos, varam teikt, ka ekonomikas kritums, ko iepriekš varēja dēvēt par brīvu kritienu, ir kļuvis daudz prognozējamāks.

2. ceturksnī saglabājās gan vājš ārējais, gan arī iekšējais pieprasījums, kas, savukārt,  negatīvi ietekmēja gan preču, gan pakalpojumu  nozaru rezultātus. Lielāks nekā pirmajā ceturksnī gada kritums bija mazumtirdzniecībā, un, spriežot pēc netiešiem rādītājiem, straujāk sašaurinājās arī būvniecības un nekustamā īpašuma nozares aktivitāte, vājāki ir finanšu sektora rādītāji, mazinājās  iekasēto nodokļu apjoms. Savukārt apstrādes rūpniecībā ceturkšņa laikā palielinājusies reālā produkcijas izlaide, un arī gada kritums bijis nedaudz mērenāks kā pirmajā ceturksnī, veiksmīgāki bijuši  atsevišķi tranzīta kravu transporta darbības rezultāti.

Latvijas tautsaimniecības nākotnes attīstību noteiks jau vairakkārt minēti faktori un nosacījumi. Ārējais pieprasījums Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs varētu uzlaboties nākamā gada gaitā, taču, krītot ražošanas izmaksām Latvijā un nākot klāt eksporta garantiju atbalstam, uzņēmumi varētu sekmīgāk konkurēt arī šādos tirgos. Budžeta izdevumu samazinājums neizbēgami mazinās iekšējo pieprasījumu gada otrajā pusē, tomēr budžeta lietu sakārtošana lielā mērā novērstu valdošo nenoteiktību, kas šobrīd ir nozīmīgs tautsaimniecības turpmākās attīstības kavēklis.