Par inflāciju 2009. gada augustā

Augustā jau piekto mēnesi pēc kārtas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu cenas samazinājās un patēriņa cenu līmenis jau bija tikai par 1.8 % augstāks nekā pirms gada. Spiediens uz cenu kritumu turpināja pieaugt, iedzīvotāju ienākumiem samazinoties.  Savukārt uzņēmumiem izmaksu kritums un tas, ka atalgojums samazinās un kļūst atbilstošāks darba ražīgumam, ļauj mazināt iepriekš augstās realizācijas cenas. Tomēr situācijā, kad uzņēmumiem ir nepieciešams ieviest strukturālas izmaiņas (celt ražīgumu, mainīt produktus un pakalpojumus un padarīt piegādes efektīvākas), cenu kritums ir salīdzinoši lēns: šādas izmaiņas, nodrošinot produkcijas ražošanu vai pakalpojuma sniegšanu ar mazākiem izdevumiem, ir laikietilpīgs process.  

Iedzīvotāju ienākumiem turpinot krist, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu cenas samazinājās daudzās patēriņa preču un pakalpojumu grupās, cenas turpināja samazināties gan apģērbiem un apaviem, gan ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem. Sezonālu faktoru dēļ, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, augustā tradicionāli straujāk samazinājās dārzeņu un augļu cenas. Tomēr šobrīd, krītošā pieprasījuma, kā arī pasaules pārtikas cenu stabilizācijas ietekmē, pārtikas cenas ir samazinājušās arī salīdzinājumā ar pagājušo gadu, vidēji par -3.3%.  

Turpināja pieaugt maksa par finanšu pakalpojumiem, turklāt pēc neliela krituma jūlijā degvielas cenas augustā atsāka pieaugt. 

Tuvākajos mēnešos iedzīvotāju pirktspējas kritums un uzņēmumu pārstrukturizēšanās pielāgojoties izmaksu un pieprasījuma krituma apstākļiem turpinās noteikt cenu samazinājumu, tādējādi nodrošinot tautsaimniecības atgriešanos pie ilgtspējīga cenu līmeņa. Turklāt pasaules pārtikas, īpaši piena izstrādājumu un labības cenu kritums, turpinās ietekmēt pārtikas cenas Latvijā. Gaidāms, ka oktobrī gada inflācija jau būs negatīva. Sevī ietverot gan šī gada pirmajā pusē reģistrēto cenu pieaugumu, gan gada beigās gaidāmo cenu kritumu, 2009. gada vidējās inflācijas prognoze paliek nemainīga 3.0-3.5% robežās.