Par inflāciju 2009. gada februārī

Februārī gada inflācija turpināja samazināties un sasniedza 9.6%. Galvenokārt akcīzes nodokļa likmju izmaiņu ietekmē salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi vispārējais patēriņa cenu līmenis ir pieaudzis par 1.1%.

Februārī cenas nozīmīgi par 12.4% pieaugušas degvielai, tomēr salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri degvielas cenas ir samazinājušās par 12.2%. Februārī akcīzes nodokļa izmaiņu ietekmē cenas par 8.4% pieauga alkoholiskajiem dzērieniem, cenas kāpušas arī bezalkoholiskajiem dzērieniem un kafijai. Tabakas izstrādājumu cenas februārī pieaugušas par 13.2%, tirdzniecībā turpinot nonākt cigaretēm ar janvārī paaugstināto akcīzes nodokli. Februārī pieprasījumam strauji krītoties pārtikas preču cenas samazinājušās par 0.7%, īpaši piena produktiem (4,5%), sieram (3.6%), dārzeņiem (4.2%).

Gaidāms, ka turpmāk straujās ekonomikas aktivitātes lejupslīdes un vājā pieprasījuma krituma ietekmē patēriņa cenas turpinās samazināties straujāk nekā paredzēts iepriekš un jau šī gada otrajā pusē varam sagaidīt vispārēju patēriņa cenu līmeņa samazinājumu, t.i. deflāciju, 2009. gada vidējai inflācijai sasniedzot 3.1%.

Cenu vispārējā līmeņa samazinājums ir vēlams no Latvijas uzņēmēju konkurētspējas atjaunošanas aspekta, ko nelabvēlīgi ietekmēja iepriekšējos gados novērotā augstā inflācija. Tomēr deflācija var kļūt par ekonomikas atkopšanās kavējošu šķērsli. Proti, nonākot deflācijas spirālē - patēriņa krituma ietekmē cenas mazinās, izraisot tirgus dalībnieku gaidas par tālāku cenu kritumu, kas savukārt veicina patēriņa un investīciju lēmumu atlikšanu.
Tādēļ šobrīd ļoti nozīmīgi ir nekavēties ar valsts budžeta ietvaros paredzētajiem tautsaimniecības attīstības atjaunošanas pasākumiem, kas būtu solis ceļā uz ekonomikas aktivitātes atkopšanos un deflācijas spirāles risku mazināšanu.