Par inflāciju 2009. gada jūlijā

Jūlijā gada inflācija turpināja samazināties un sasniedza 2.5%. Vislielāko ietekmi uz patēriņa cenu dinamiku turpināja atstāt straujais pieprasījuma kritums, kā arī energoresursu cenu samazinājums. Salīdzinājumā ar jūniju cenu kritums bija novērojams teju visās patēriņa cenu grupās. Izņēmumi: jūlijā akcīzes nodokļu likmju izmaiņu ietekmē cenas pieauga alkoholam, un nozīmīgi pieauga arī maksa par finanšu pakalpojumiem.

Turpinoties dabasgāzes tirdzniecības cenas kritumam, jūlijā turpināja samazināties siltumenerģijas tarifi, kas gan iedzīvotājiem būs jūtams tikai apkures sezonas sākumā. Turklāt uz leju tika pārskatīti arī dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām. Tā ietekmē administratīvi regulējamo cenu gada pieaugums un tā ietekme uz gada inflāciju turpināja strauji samazināties, taču tā vēl joprojām veidoja lielāko cenu gada pieauguma daļu. Jūlijā pretstatā pēdējo mēnešu tendencei samazinājās arī degvielas cenas.

Tuvākajos mēnešos pirktspējas kritums turpinās noteikt cenu samazinājumu, turklāt, stājoties spēkā budžeta grozījumu ietvaros pieņemtajam sabiedriskā sektorā strādājošo ienākumu samazinājumam, prognozējams, ka spiediens uz cenu kritumu pieaugs. Gaidāms, ka cenu samazināšanās tendence turpināsies visu šī gada nogali. Sevī ietverot gan šī gada pirmajā pusē reģistrēto cenu pieaugumu, gan gada beigās gaidāmo cenu kritumu, 2009. gada vidējās inflācijas prognoze paliek nemainīga 3.0-3.5% robežās.

Pašlaik cenu līmenis salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinās jau ceturto mēnesi pēc kārtas un gaidāms, ka šī tendence turpināsies, tautsaimniecībai pakāpeniski atgriežoties pie ilgtermiņā uzturama ienākumu un cenu līmeņa. Pircējam, patērētājam cenu kritums tautsaimniecības un algu līmeņa samazinājuma apstākļos ir zināms atvieglojums. Uzņēmumiem ir gan nepieciešamība, gan iespēja mazināt ražīgumam neatbilstošo algu līmeni un augsto izdevumu un lielā pieprasījuma sabūvētās cenas. Tā ka pašlaik cenu samazināšanās vērtējama kā normāls process. Par nopietnu problēmu tautsaimniecībai deflācija varētu kļūt tad, ja deflācija - cenu kritums, kas mērāms pret iepriekšējo gadu - būtu ilgstoša. Taču Latvijai kā mazai un atvērtai ekonomikai risks, ka izveidotos deflācijas spirāle, ko uztur arvien tālāka ekonomikas un cenu krituma gaidas, ir neliels. Cenas Latvijā tieši ietekmēs izaugsmes atgriešanās ES, kam sekos mērens cenu kāpums.