Par inflāciju 2009. gada septembrī

Iedzīvotāju pirktspējas vājināšanās, uzņēmumu izmaksu optimizācija, kas ļauj mazināt realizācijas cenas apgrozījuma uzturēšanai, kā arī cenu kritums citās valstīs, no kurām importējam daļu preces, turpina veicināt inflācijas kritumu Latvijā. Līdz ar to septembrī vidēji cenas bija tikai par 0.5% augstākas nekā pirms gada.

Septembrī cenu krituma temps bija mazāks nekā augustā, taču tas neliecina par pieprasījuma krituma ietekmes mazināšanos, bet gan atspoguļo sezonas maiņas ietekmi uz cenām. Tāpat kā citos gados, mainoties sezonai, tirdzniecībā parādās jaunās kolekcijas apavi un apģērbi, kuru cenas ir salīdzinoši augstākas. Turklāt, kā jau tradicionāli septembrī pierasts, pieauga arī maksa par izglītību. Tomēr šogad ienākumu krituma un bezdarba pieauguma ietekmē pieprasījums strauji kritās, un sezonas maiņas ietekme uz cenu kāpumu izpaudās daudz mazāk nekā citus gadus. Pasaules naftas cenu krituma ietekmē novērojām nelielu kritumu arī degvielas cenās. Turpretim pieaugt turpināja maksa par finanšu pakalpojumiem.

Oktobrī ienākumu kritums turpinās noteikt cenu līmeņa mazināšanos un gaidāms cenu kritums pret iepriekšējā gada līmeni. Prognozējams, ka vājas ekonomiskās aktivitātes iespaidā cenu kritums turpināsies arī tuvākajā nākotnē. Pašreizējā situācijā cenu kritums vērtējams pozitīvi, jo ienākumu samazinājuma apstākļos tas mazina patērētājiem reālās pirktspējas kritumu. Savukārt uzņēmumiem līdz ar izmaksu samazinājumu uzlabojas konkurētspēja ārējos tirgos.

2009. gada vidējo inflāciju prognozējam 3.0-3.5% robežās. Gaidāms, ka 2010. gadā vidējā inflācija būs negatīva, ko turpinās noteikt zems pieprasījuma līmenis. Tomēr cenu krituma dziļumu ietekmēs iespējamās netiešo nodokļu likmju izmaiņas un, protams, izaugsmes atjaunošanās iespējas gan Latvijā, gan citviet pasaulē. Gaidāms, ka deflācija Latvijā kā mazā un ļoti atvērtā ekonomikā, nebūs ilgstoša, jo, pamazām atjaunojoties izaugsmei pārējā pasaulē un pieaugot globālajai tirdzniecībai, sagaidāma mērena un tautsaimniecības izaugsmei vēlama patēriņa cenu pieauguma tempa atjaunošanās gan iekšzemes ekonomiskās aktivitātes, gan importa cenu pieauguma iespaidā.