Pārsteigumi apstrādes rūpniecībā

Apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms jūnijā salīdzinājumā ar maiju pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem palielinājās par 1.5% - tas ir kāpums pēc sarukuma divos iepriekšējos mēnešos. Skatoties ilgākā laika posmā, redzama kardiogrammai līdzīga dinamika ar nelielu augšupejošu tendenci. Salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju produkcijas apjoms audzis par 8.1% (kalendāri izlīdzināti dati).

2. ceturksnī apstrādes rūpniecības sniegums ir vērtējams kā labs, tomēr vairs ne tik pārliecinošs kā pērn un gada sākumā. To ietekmējusi gan augstāka bāze, gan pieprasījuma vājināšanās ārējos tirgos. Salīdzinājumā ar šā gada 1. ceturksni joprojām saglabājas pozitīva izaugsme (+0.9%), tomēr pieauguma temps ir krietni zemāks nekā gada sākumā. Augstākas bāzes ietekme īpaši jūtama gada pieaugumam - salīdzinājumā ar 2011. gada 2. ceturksni apstrādes rūpniecības izlaide ir augusi par 8.0%; 1. ceturksnī kāpums bija par 14.8%.

Pirmajā pusgadā lielākajā daļā rūpniecības apakšnozaru bija kāpums, atsevišķām nozarēm pat ļoti straujš. Visstraujāk augusi: ķīmisko vielu ražošana (+33.2%), metālu ražošana (+32.4%), elektrisko iekārtu ražošana (+25.8%), automobiļu ražošana (+24.9%) un gatavo metālizstrādājumu ražošana (+23.0%). Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana, kas arī tiek ietverta apstrādes rūpniecības nozarē, šajā periodā palielinājās pat par 65.8%. Savukārt kritums ir noticis apģērbu ražošanā (-7.0%), citu transportlīdzekļu ražošanā (-5.1%), kā arī farmaceitisko vielu ražošanā (-11.9%). Farmaceitisko vielu ražošanas dati gan joprojām ir mulsinoši, jo šīs nozares lielākie spēlētāji kādus negatīvus procesus produkcijas pieprasījumā neapstiprina.

Tuvāk aplūkosim divas lielākās apstrādes rūpniecības nozares – koksnes un koka izstrādājumu ražošanu un pārtikas ražošanu, kura katra veido aptuveni piekto daļu no apstrādes rūpniecības izlaides.

Koksnes un koka izstrādājumu ražošana jau kopš krīzes sākuma ir viena no visātrāk augošajām rūpniecības apakšnozarēm. Līdz ar augstāku bāzi pieauguma temps šogad sarūk, bet apjomu ziņā tā joprojām nodrošina lielu artavu ražošanā un eksportā. Spriežot pēc jaudu noslodzes datiem, nozarei vēl ir potenciāls - neraugoties uz nozīmīgām investīcijām kokapstrādes nozarē jau kopš 2011. gada vidus, jaudu noslodze nav mazinājusies, gluži pretēji – tā turpinājusi palielināties, šogad sasniedzot jaunus rekordus. Tas vedina domāt, ka, vai nu investīcijas ir bijušas vērstas uz esošo nolietoto iekārtu atjaunošanu, vai arī pieprasījums saglabā pārsvaru pār piedāvājumu, gandrīz pilnībā noslogojot arī jaunas iekārtas un darba mašīnas. Tomēr nozares tālākai attīstībai ir arī citi ierobežojumi, piemēram, koksnes trūkums, ko izjūt kokrūpnieki pēc ciršanas apjoma samazināšanas valsts mežos. Kā min nozares pārstāvji, cena pašlaik pārdošanai neesot izdevīga, tādēļ privātie mežu īpašnieki pagaidām nesteidz piedāvāt nepieciešamo koksnes apjomu. Tas savukārt neļauj palielināt kokrūpniecības apjomus tādā mērā, kā to ļautu pieprasījums.

Otras lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares – pārtikas produktu ražošanas – attīstība kopš krīzes sākuma nav bijusi tik veiksmīga. Atšķirībā no kokrūpniecības pārtikas produkcijas pārdošana krietni lielākā mērā ir vērsta uz iekšzemes pieprasījumu, tādēļ tās (īpaši, gaļas produktu, konditorejas un miltu izstrādājumu un piena produktu pārdošanas) izaugsmi ierobežoja vājā iedzīvotāju pirktspēja. Tomēr tas nav vienīgais faktors, kas ietekmē ražošanas apjomus. Piemēram, līdzīgās daļās uz eksportu un vietējo tirgu orientētā augļu un dārzeņu pārstrāde un konservēšana kopš 2008. gada vidus ir gandrīz divas reizes kāpinājusi ražošanas apjomu. Ir skaidrs, ka tik strauju izaugsmi nenosaka tikai ārējais pieprasījums, bet arī spēja palielināt savas tirgus daļas ārvalstu tirgos. Savukārt zivju konservu ražošana, no kā vismaz divas trešdaļas tiek eksportētas, ir piedzīvojusi visai nozīmīgu ražošanas apjomu kritumu. Zivrūpniecībai jau krietnu laiku ir bijis un vēl būs jāpārvar dažādus šķēršļus – zivju resursu trūkumu, kvotu samazināšanu nozvejai Baltijas jūrā, pārmaiņas pieļaujamā benzopirēna normā šprotēm, Krievijas, Baltkrievijas un citu valstu tirdzniecības ierobežojumus u.c.

Aplūkojot šo divu lielāko nozaru piemērus, varam secināt, ka līdzās pārmaiņām iekšzemes vai ārējā pieprasījumā, nozaru sniegumu ietekmē arī daudzi specifiski faktori: izejvielu pieejamība un cenas, valsts subsīdijas un ES fondu pieejamība, likumu maiņas, dažādi tirdzniecības ierobežojumi un nereti pat negodīgi konkurences (tajā skaitā citu valstu) paņēmieni u.c. Visu šo faktoru ietekmē kopējais rūpniecības sniegums var sagādāt pozitīvus vai negatīvus pārteigumus, kas pirmajā brīdī šķiet pat pretrunā kopējai makroekonomiskajai situācijai. Lai biežāk varētu minēt tikai patīkamus pārsteigumus, valsts pārvaldei un nevalstiskajām organizācijām ir jābūt gatavām ātri un aktīvi iesaistīties Latvijas uzņēmēju aizstāvībā un valstij izdevīgu likumdošanas normu panākšanā starptautiskajos regulējumos.