Pārtikas cenu kāpums mazinājies, bet strauji aug degvielas cenas

Martā patēriņa cenu līmenis pieaudzis par 0.7%. Gada inflācija, galvenokārt bāzes ietekmē, pieaugusi tikai par 0.2 procentu punktiem un sasniedza 4.2%. 12 mēnešu vidējā inflācija pašlaik ir 0.8%.

Marta cenu kāpumā lielākais devums ir strauji augošajai pasaules naftas cenai, kā ietekmē degvielas cenas Latvijā uzleca par 4.7%, kas kopējo inflāciju palielināja par 0.3 procentu punktiem. Turpretim pārtikas cenu kāpums mazinājies, ņemot vērā to, ka līdz šim veikali un ražotāji ir jau iespējuši pārslēgt lielāko daļu piegādes līgumu un tādējādi cenas pagaidām netiek nozīmīgi mainītas. Mēneša laikā pārtikas cenas pieaugušas par 0.4%, bet gada salīdzinājumā kāpums ir 9.3%.

Gaidāms, ka bāzes efekta ietekmē gada inflācija stabilizēsies, tomēr tuvākajā nākotnē vairāki faktori turpinās radīt spiedienu uz cenu kāpumu: kā pasaules cenas, tā jau spēkā stājušies elektroenerģijas tarifi un vasarā paredzētais nodokļu kāpums. Pretēja ietekme ir privātajam patēriņam, kā atkopšanās ir vāja un piesardzīga, piedāvājuma faktoru ietekmē augot cenām un saglabājoties augstam bezdarbam.

Vakar publicētajā pārskatā par pasaules pārtikas cenām ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ziņo, ka martā pirmo reizi gada laikā pasaules pārtikas cenu indekss ir samazinājies. Salīdzinājumā ar februāri tas samazinājies par 2.9%, bet cenu līmenis joprojām bija par 36.5% augstāks nekā pirms gada. Mēneša kritumu galvenokārt veidoja cukura cenu samazinājums jau otro mēnesi pēc kārtas. Martā par 2.6% samazinājušās arī graudu cenas.

Pēdējā mēneša pārtikas cenu norises liecina par iespējamu cenu stabilizēšanos, taču, visticamāk, vēl neiezīmē pasaules pārtikas cenu krituma tendenci, jo augstais pieprasījuma līmenis kopā ar ierobežoto piedāvājumu samazinājis pārtikas uzkrājumu līmeni. Tādēļ cenas kāpa, un saglabājas spiediens arī turpmākam cenu kāpumam.

Toties pasaules energoresursu cenas pēdējo mēnešu laikā turpinājušas strauji kāpt. Tām stabilizēties neļauj jau ieilgušais konflikts Lībijā, kā arī pieprasījuma atjaunošanās Japānā. Turklāt gaidāms, ka, daļai Japānas atomelektrostaciju pārtraucot darbību, pieaugs pieprasījums pēc pārējiem energoresursiem, tādējādi uzturot spiedienu uz energoresursu cenām pasaulē.