Pasaules cenas stabilizējušās, tomēr Latvijā to ietekme joprojām atspoguļojas cenu pieaugumā

Gada inflācija maijā turpināja pieaugt un sasniedza 5.0%, 12 mēnešu vidējā inflācija pieauga līdz 2.1%. Mēneša cenu kāpums, salīdzinot ar šī gada sākuma tempu, ir samazinājies – salīdzinājumā ar aprīli cenu līmenis bija par 0.4% augstāks. Kaut arī pasaulē gan pārtikas, gan energoresursu cenas ir stabilizējušās, Latvijā to kāpuma ietekme joprojām atspoguļojas cenu pieaugumā. Īpaši tas attiecināms uz energoresursu cenām, kas reaģē uz pasaules cenu dinamiku ar nokavēšanos. Tādējādi arī maijā cenu kāpumu visvairāk ietekmējis siltumenerģijas tarifu kāpums, tomēr turpinājušas pieaugt arī pārtikas produktu cenas. Pasaules naftas cenu kritums maijā gan atspoguļojies degvielas cenu dinamikā, kas pirmo reizi pēdējo astoņu mēnešu laikā samazinājās (par 0.7%). 

Gaidāms, ka arī tuvākajā laikā patēriņa cenu līmenis turpinās pieaugt, jo kāps dabasgāzes tirdzniecības cenas, kas savukārt ietekmēs siltumenerģijas tarifus. Dabasgāzes cenu kāpumu ietekmē pēdējo deviņu mēnešu pasaules energoresursu cenu dinamika. Pašlaik gan straujā kāpuma ietekmi mazina ASV dolāra vērtības kritums. Cenu pieaugumu veicinās arī pārmaiņas akcīzes nodokļu likmēs jūnijā un jūlijā, kā arī samazinātās pievienotās nodokļa likmes atcelšana dabasgāzei. 

Tuvākajā laikā sagaidāma pasaules cenu ietekmes mazināšanās. Pasaules pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) ziņo, ka jau kopš gada sākuma cenu līmenis ir stabilizējies. Īpaši strauji pēdējo mēnešu laikā samazinājušās cukura cenas, kopš šī gada sākuma tās samazinājušās jau par 26%. Cenu attīstību nākotnē gan noteiks jaunās ražas, un FAO prognozē, ka Krievijā un Ukrainā gaidāmas labas graudu ražas, bet citviet Eiropā un Ziemeļamerikā – vājākas. Arī pasaules naftas cenas kāpums ir apstājies, un pēc krituma maija sākumā novērojam cenas stabilizāciju – gan joprojām visai augstā līmenī. Gaidāms, ka spiedienu uz cenām varētu samazināt Naftas eksportētāju valstu organizācijas (OPEC) gaidāmais lēmums palielināt naftas ražošanu.  

Paredzams, ka pasaules cenu stabilizēšanās drīzumā atspoguļosies Latvijas cenu dinamikā. Lai arī statistikas dati rāda, ka reālā pirktspēja vairs nemazinās, augstā bezdarba līmeņa ietekmē pieprasījuma spiediens uz cenām ir vājš, uz ko norāda arī mazumtirdzniecības rādītāji. Iepriekš neparedzēts faktors, kas varētu radīt spiedienu uz dārzeņu cenu samazinājumu arī Latvijā, ir Krievijas un vairāku citu valstu ārpus Eiropas Savienības aizliegums importēt dārzeņus no ES dalībvalstīm pēc tam, kad Eiropā uzliesmoja saslimšana ar joprojām nenoskaidrotas izcelsmes baktērijām.