Pasaules notikumu dēļ prognozes par rūpniecību piesardzīgas

Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) datiem apstrādes rūpniecības apjoms š.g. janvārī salīdzinājumā ar 2010. gada decembri pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem samazinājās par 3.9 procentiem, kas ir trešais izlaides samazinājuma mēnesis pēc kārtas. Tādējādi gada pieaugums apstrādes rūpniecībā ir samazinājies līdz 11.3% (pēc darba dienu skaita izlīdzināti dati). Savukārt relatīvi aukstās un sniegotās ziemas dēļ ir samazinājusies izlaide ieguves rūpniecībā (par 16.7%). Elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē izlaides apjoms samazinājies par 0.1%.

Gada pieaugums saglabājas visās rūpniecības apakšnozarēs, izņemot ķīmisko vielu (-40.1%), metālu (-4.2%) un dzērienu (-0.6%) ražošanā. Lielākais gada kāpums fiksēts koksnes un tās izstrādājumu ražošanā (16.0%), apģērbu ražošanā (44.6%), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (26.2%) un automobiļu un piekabju ražošanā (109.8%).

Pēdējos mēnešos (2010. gada novembrī un decembrī) sezonāli izlīdzinātie apstrādes rūpniecības apgrozījuma dati liecināja par rūpnieciskās produkcijas pārdošanas apjomu samazināšanos. Vietējā tirgū pārdotās produkcijas apmērs novembrī un decembrī uz sarūkošā mazumtirdzniecības apgrozījuma fona samazinājās par attiecīgi 2.4% un 6.0%. Rūpnieciskās produkcijas eksporta pārdošanas apjoms 2010. gada beigās ir bijis ļoti svārstīgs, oktobrī un novembrī samazinoties par attiecīgi 4.7% un 3.2%, bet decembrī palielinoties par 4.8%. Šāds svārstīgums un pakāpeniska gada pieauguma mazināšanās iet roku rokā ar šogad sagaidāmo ārējā pieprasījuma izaugsmes mazināšanos.

2010. gadā apstrādes rūpniecības produkcijas pārdošana ārējos tirgos veidoja 59.4% (2009. gadā – 54.1%) no kopējās izlaides, tādējādi tieši notikumi ārējā vidē pamatā noteiks Latvijas apstrādes rūpniecības izlaides apjomu arī 2011. gadā. Pašlaik ārējās vides pārmaiņas vairāk raksturo riski nekā pozitīvas tendences. Pirmkārt, šogad liela daļa ES dalībvalstu veic budžeta konsolidācijas pasākumus, kas var tiešā veidā mazināt pieprasījumu pēc Latvijas apstrādes rūpniecības produkcijas. Nenoteiktību palielina arī tas, ka vairākas ES valstis (Spānija, Portugāle, Īrija, Grieķija) ir ciešā ekonomikas analītiķu, politikas veidotāju un mediju uzmanības lokā, jo pastāv šaubas par šo valstu spēju pārfinansēt savas parādsaistības. Otrkārt, minami politiskie sarežģījumi – konfliktu dēļ Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīs ir radies jauns panikas vilnis pasaules izejvielu biržās, un tādēļ strauji pieaug vairāku izejvielu cenas. Turpmāki politiskie satricinājumi var izraisīt arī tālāku izejvielu cenu kāpumu un jaunu spekulatīvo vilni izejvielu biržās. Šie faktori ražotājiem, kas orientējas uz eksportu, rada papildu nedrošības sajūtu par pieprasījuma noturīgumu.

Pašlaik nav pieejama Eiropas Komisijas apkopotā sezonāli izlīdzinātā rūpniecības konfidences statistika, kas raksturo uzņēmumu nākotnes vērtējumu (jo notiek pārrēķini uz NACE 2 klasifikāciju). CSP apkopotais sezonāli neizlīdzinātais rūpniecības konfidences indikators janvārī ir uzlabojies par 0.1 punktu, bet februārī vēl par 6.7 punktiem, ko galvenokārt ietekmē gan nodarbinātības, gan izlaides pieauguma gaidas tuvākajos trīs mēnešos. Šie dati gan jāvērtē piesardzīgi, jo arī konfidences indikatoru vērtības ir pakļautas sezonālām svārstībām. 

1.att. Apstrādes rūpniecības dinamika