Pat ar valsts atbalstu inflāciju neizslēgt
Oktobris iezīmē ne tikai soli pretī aukstajam gada laikam, bet arī papildu valsts atbalsta programmu sākšanos, lai straujā energoresursu cenu kāpuma dēļ palīdzētu iedzīvotājiem. Lielākā vai mazākā mērā atbalsts sasniedz ikvienu Latvijas mājsaimniecību, tas ir paredzēts šī posma atvieglošanai, tomēr tiek domāt par taupību, jo cenas vairākiem produktiem joprojām ir augstas. Inflācija neļauj par sevi piemirst, oktobrī gada laikā cenas kāpušas par 21.8%.
Jau pērn ap šo laiku sākām just, ka inflācijas tempi sāk pieaugt, arī iepriekšējā apkures sezona nesa izaicinājumus. Tomēr, kad bija rasti risinājumi, kā ekonomiskajai attīstībai veiksmīgāk sadzīvot ar pandēmijas ierobežojumiem, Krievijas iebrukums Ukrainā pērnās ziemas energoresursu dārdzības jautājumus ne vien pārnesis arī uz šo apkures sezonu, bet arī krietni cēlis cenu līmeni, ar ko saskaramies pašreiz.
Redzot oktobra elektrības rēķinus varēs vēl vairākos no tiem redzēt valsts atbalsta ieviestas izmaiņas – no oktobra stājas spēkā cenu griesti patērētās elektroenerģijas pirmajām simts kilovatstundām un atbalsts siltumapgādei apdzīvotās vietās ar augstākajiem tarifiem. Papildus tam darbojas vēl citi atbalsta veidi – daži no tiem tiešā veidā ietekmē inflāciju, bet daži vairāk darbojas kā pabalsti noteiktām iedzīvotāju grupām.
Inflācijas turpmākai attīstībai svarīgi, kā mainīsies globālās energoresursu cenas (protams, arī citu produktu cenas globālajos tirgos). Tomēr papildus šim jāatceras, ka, pieaugot gan minimālajai, gan vidējai algai valstī, tiek stiprināts pieprasījums, kas varētu veicināt arī uz pieprasījumu balstītu cenu pieaugumu. Tiesa gan, pat neskatoties uz vidējās algas pieaugumu, iedzīvotāji Latvijā joprojām saskaras ar pirktspējas kritumu, jo cenas aug straujāk nekā ienākumi. Jāatceras, ka algu pieaugumam jābūt balstītam uz produktivitātes pieaugumu, ne uz vēlmi “kompensēt inflāciju”.
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa