Patēriņa cenas sarūk sezonas faktoru ietekmē

Patēriņa cenas jūlijā galvenokārt saruka sezonas faktoru ietekmē (piemēram, dārzeņiem, apģērbiem un apaviem), kā arī iepriekšējo mēnešu labvēlīgās pasaules naftas produktu cenu dinamikas ietekmē (dabasgāzei un siltumenerģijai). Tādējādi mēneša laikā (jūlijs pret jūniju) tika novērots cenu kritums par 0.3%. Pērn jūlijā patēriņa cenu vidējā līmeņa kritums bija nedaudz lielāks, un gada laikā uzkrājusies arī dažādu citu, cenas paaugstinošu faktoru ietekme. Tāpēc gada laikā (2013. gada jūlijs pret 2012. gada jūliju) tika novērots 0.3% cenu kāpums.

Gan sezonas, gan pasaules cenu ietekme uz patēriņa cenām jūlijā kopumā bija labvēlīga.

Līdzās lielākajiem cenu kritumiem arī lielākie novērotie cenu kāpumi jūlijā bija ar izteiktu sezonālu raksturu (viesnīcu pakalpojumi mēneša laikā sadārdzinājās par 8.4%, bet tūrisma pakalpojumi par 2.4%), tomēr to ietekme uz inflāciju ir krietni mazāka nelielā izdevumu īpatsvara patēriņa grozā dēļ. Netipiskas patēriņa cenu pārmaiņas jūlijā netika novērotas. Te savu lomu, iespējams, spēlējusi arī iniciatīvas "Godīgs eiro ieviesējs" aizsākšana, kas, tāpat kā paziņojums par Latvijas uzaicināšanu pievienoties eirozonai, nāca tieši jūlijā.

Iepriekšējo mēnešu naftas produktu cenu dinamika labvēlīgi ietekmēja regulējamo cenu attīstību: pēc ilgāka pārtraukuma gāzes un siltumenerģijas cenām bija vērojams būtisks gada samazinājums (siltumenerģijai tas pārsniedza 7%). Lai gan jau jūlijā salīdzinājumā ar jūniju mēneša vidējā naftas cena (Brent) pasaules tirgū palielinājās, tas nenotika lēcienveidā vai īpaši strauji. Tas nodrošināja visai samērīgu degvielas cenu kāpumu iekšzemes tirgū: degvielas cenai mēneša laikā augot par 1.4%, tā no vēsturiskā augstākā mēneša vidējā līmeņa atpalika par 7.9%.

Energoresursu cenu dinamika līdzās galvenajiem – pieprasījuma un ražošanas iespēju – faktoriem nav mazsvarīga ražas novākšanas laikā. Pasaules pārtikas un lauksaimniecības cenas jūlijā saruka trešo mēnesi pēc kārtas un šoreiz cenu kritums bija vērojams pilnīgi visās lielajās preču grupās, īpaši – graudaugiem. Arī Latvijas tirgū labības izstrādājumu patēriņa cenas jūlijā salīdzinājumā ar jūniju saruka.

Mērenā pasaules cenu dinamika un līdzsvarota tautsaimniecības attīstība iekšzemē nosaka to, ka gada inflācijas līmenis ir tik zems un tuvākajā laikā arī saglabāsies zems. Tāpat arī ar eiro ieviešanas tuvošanos saistītās patērētāju informēšanas un aizsardzības iniciatīvas ir viens no iemesliem, kāpēc tuvākajā laikā cenu pārskatīšana daudzās jomās varētu nenotikt. Nevar noliegt arī kavēšanos ar enerģijas tirgus sakārtošanas risinājumiem – arī tā komersantiem liek nogaidīt vai vēlreiz pārdomāt savu tarifu plānu maiņu vai nemainīšanu. Gan piedāvājuma faktoru (tādu kā akcīzes nodoklis tabakai), gan pieprasījuma faktoru ietekmē (atbilstoši straujākai, stabilai tautsaimniecības izaugsmei) nedaudz augstāks gada vidējās inflācijas līmenis gaidāms 2014. gadā.