Patēriņa cenu gada kritums sarūk

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis jūnijā bija tāds pats kā maijā un par 0.5% zemāks nekā 2015. gada jūnijā, tādējādi patēriņa cenu gada pārmaiņas pirmajā pusgadā vidēji bija negatīvas (-0.6%).

Patēriņa cenu līmeņa pārmaiņas mēneša laikā līdzsvarojās, mijiedarbojoties galvenokārt vairākiem piedāvājuma puses faktoriem: pasaules resursu (naftas, lauksaimniecības preču) cenu pārmaiņu ietekme uz inflāciju bija paaugstinoša, bet sezonas faktoru ietekme vairākās preču grupās bija negatīva. Nedaudz auga pakalpojumu cenas, taču visvairāk tieši tās, kurām iepriekšējos mēnešos bija raksturīgs augsts svārstīgums (gaisa transporta un komplekso atpūtas pakalpojumu cenas).

Maijā un jūnijā vidējās naftas cenās pasaules tirgū bija vērojams mēneša pieaugums. Tas ne vien atspoguļojās degvielas cenu pieaugumā, bet arī mainīja AS "Latvijas Gāze" (LG) redzējumu par resursu izmaksām un tādējādi arī tarifiem (savās jaunākajās prognozēs LG paredz tarifu kāpumu rūpnieciskajiem patērētājiem par 1 pakāpi gan jūlijā, gan augustā).

Tomēr aktuālā naftas cenu tendence jau atkal pavērsusies pretēji: Lielbritānijas referenduma rezultāti par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (t.s. Brexit) jau pašlaik negatīvi ietekmē pieprasījuma novērtējumu naftas tirgū un cenas ir nedaudz sarukušas. Brexit ietekme uz Latvijas ekonomiku, tostarp cenu attīstību, vairāk gan varētu izpausties vidējā laika periodā un netiešā veidā, – bremzējoties ekonomiskajai aktivitātei.

Sezonas faktoru ietekme uz cenu mēneša pārmaiņām vairākās patēriņa grupās atšķīrās no iepriekšējos gados vērotās, taču pretējos virzienos (piemēram, augļiem un dārzeņiem), līdz ar to daļēji līdzsvarojās. Arī sezonāli mainīgās pakalpojumu cenas svārstījās atšķirīgi no vidēji iepriekšējos gados vērotā, piemēram, viesnīcu pakalpojumu cenas auga mazāk, bet tūrisma un gaisa transporta pakalpojumu cenas auga straujāk, atgūstot šajā gadā piedzīvotos kritumus. Vienlaikus vairāk, nekā ierasts, cenas saruka atsevišķām pamatinflāciju veidojošām nepārtikas precēm (piemēram, atpūtas un sporta precēm). Šādas dažādos virzienos darbojošās cenu pārmaiņas kopumā neliecina par pieprasījuma spiediena pastiprināšanos uz inflāciju.

No vidējā laika periodā aktuāliem faktoriem jāmin algu pieauguma tempa bremzēšanās, kura šā gada pirmajā ceturksnī pat pārsniedza gaidīto, un tādējādi pieprasījuma spiediens uz cenām nepastiprināsies arī tuvākajos mēnešos. Arī Brexit iznākums varētu veicināt nenoteiktību patērētāju noskaņojumā, un tieksme veidot uzkrājumus varētu pat nedaudz pieaugt. Tādējādi pieprasījuma ietekmes uz cenām pastiprināšanās var pārcelties uz nedaudz tālāku nākotni.

Gaidāms, ka gada inflācija tuvākajos mēnešos pamazām pakāpsies virs nulles atzīmes, tomēr pagaidām to paaugstinās galvenokārt t.s. tehniskie faktori (pērnā gada cenu sarukuma tendence otrajā pusgadā) un piedāvājuma puses faktori (PVN pamatlikmes piemērošana mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem, kā arī atsevišķu pašvaldību siltumenerģijas ražotāju plāni paaugstināt siltumenerģijas tarifus). Tomēr par spīti algu kāpuma tempa palēninājumam arī vidējais ienākumu līmenis aug un atsevišķos segmentos ietekmē arī cenas. Tas nenotiek ne lēcienveidā, ne visaptveroši kā straujās izaugsmes periodā pirms krīzes, taču par to liecina pamatinflācijas saglabāšanās pozitīvā teritorijā.