Patēriņa cenu līmenis gada laikā sarucis

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem patēriņa cenu līmenis septembrī bija zemāks nekā pirms gada (gada inflācija septembrī bija -0.5%). Inflāciju turpināja samazināt pasaules energoresursu cenas. Tikmēr iespējamais izdevumu pārdales efekts un iedzīvotāju uzskats, ka uzkrāšanai šis nav piemērots laiks, varētu būt viens no faktoriem, kas vairākās citās preču un pakalpojumu grupās turpina uzturēt pieprasījumu un cenu līmeni.

Naftas cenas pasaules tirgū septembrī bija samērā stabilas, un arī degvielas cenas mēneša laikā saglabājās gandrīz nemainīgā, taču par 4.8% zemākā līmenī nekā augustā. Tikmēr pasaules pārtikas tirgus reaģējis uz ieilgušo cenu lejupslīdi un atsevišķos tirgus segmentos, piemēram, piena produktu tirgū, ražotāji galvenajā eksportētājvalstī Jaunzēlandē pret to protestēja, samazinot ražošanas apjomu. Pēc Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem piena produktu cenas pasaulē septembrī jau pieauga. Taču Latvijas mazumtirdzniecības cenas ietekmē arī lokālāki faktori, tādējādi šo un citu pārtikas preču patēriņa cenas vēl saruka.

Septembrī bija vērojamas raksturīgās sezonālās cenu tendences, piemēram, augļu un kartupeļu cenu kritums, apģērbu un apavu cenu kāpums, kā arī izglītības pakalpojumu cenu pieaugums. Apģērbu un apavu gadījumā cenu kāpums nebija tik liels kā ierasts un kļuva par vienu no gada inflācijas samazināšanās iemesliem. Taču zemās kopējās inflācijas apstākļos papildu izglītības pakalpojumu sadārdzinājumam septembrī (un pat vēl augustā) bija vērojams lielāks nekā ierasts grāmatu un kancelejas piederumu cenu kāpums. Tas ieskicē vienu no piemēriem, kur tirgotājs varētu izmantot t.s. patēriņa izdevumu pārdales efektu (t.i., sarukuši pārtikas un enerģijas tēriņi motivē pārējos līdzekļus iztērēt precēm un pakalpojumiem, ko citkārt patērētu mazāk). Līdzīgi - septembrī sezonāli raksturīgi, bet straujāk nekā citos gados auga personīgās aprūpes preču cenas, un tas nevarētu izrietēt no enerģijas vai materiālu izmaksām.

Pamatinflācija septembrī saglabājās stabila, tostarp pakalpojumu cenu gada pieaugums pieturējās 2.5% līmenim. To daļēji varētu izskaidrot ar jau agrāk minēto izdevumu pārdales efektu. Vērojot jaunās apkures sezonas sākšanos ar vēl zemākām siltumenerģijas cenām, kā arī vēl arvien samērā izdevīgās degvielas cenas (ja salīdzina ar atbilstošu laikaposmu pērn, tie septembrī bija ‑18%), šāds izdevumu pārdales efekts tuvākajos mēnešos atsevišķās preču un pakalpojumu grupās varētu vēl darboties. Tomēr tas var būt īslaicīgs un nestabils, jo no iedzīvotāju aptaujās saņemtajām atbildēm (Eiropas Komisijas patērētāju noskaņojuma rādītāji septembrī) redzams, ka aina ir neviennozīmīga. Arvien mazāk iedzīvotāju uzskata, ka ir piemērots laiks uzkrāšanai, un tas var nozīmēt skepsi zemā ienesīguma dēļ (tādā gadījumā tas motivē tērēt tagad), taču vienlaikus vairāk iedzīvotāju uzskata, ka kopējā ekonomiskā situācija pasliktināsies. Tas savukārt nemotivē tērēt (šī iemesla dēļ, tieši pretēji, varētu gaidīt uzkrājumu pieaugumu). Iedzīvotāju vērtējums par cenu kāpumu ir saasinājies, un to varētu skaidrot ar septembrī aktuālajām diskusijām par netiešo nodokļu iniciatīvām, kas kopējo inflāciju paaugstina.