Pēc Latvijas Bankas vērtējuma, IKP pret iepriekšējo ceturksni pieaudzis

Publiskojot datus par iekšzemes kopproduktu 2010. gada 1. ceturksnī, Centrālās statistikas pārvalde apstiprināja iepriekšējo ātro novērtējumu, uzrādot 6% IKP kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (t.sk. kopējā pievienotā vērtība gada laikā samazinājās par 6.2 %). Lai gan dati par sezonāli izlīdzinātām IKP pārmaiņām salīdzinājumā ar 2009. gada 4. ceturksni vēl nav pieejami, pēc mūsu novērtējuma tās bija pozitīvas, proti, IKP ir pieaudzis par 0.3-0.4%.

Pakāpeniski uzlabojoties situācijai ārējos tirgos, preču un pakalpojumu eksporta reālā izaugsme vērojama nu jau vairākus ceturkšņus pēc kārtas, 2010. gada 1. ceturksnī sasniedzot arī pozitīvu gada pieaugumu - 4.6%. Pateicoties ārējā pieprasījuma kāpumam un Latvijas produkcijas konkurētspējas tālākam uzlabojumam, apstrādes rūpniecība uzrādīja nozīmīgu gada kāpumu - 6.8%. Arī Eiropas Komisijas apkopotie uzņēmēju aptauju rezultāti liecina par pozitīvu konjunktūras attīstību nozarē. Izaugsme bija vērojama arī transporta un sakaru nozarē, pateicoties straujam autopārvadājumu kāpumam.

Vienlaikus ievērojami mazāks bija privātā patēriņa gada kritums. 2009. gada 4. ceturksnī tas bija -19.5%, bet 2010. gada 1. ceturksnī vairs -5.8%. Līdzīgi kā IKP, arī patēriņš pret iepriekšējo ceturksni pēc mūsu novērtējuma pieaudzis (saskaņā ar sezonāli izlīdzinātiem datiem). Lai gan iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi turpināja sarukt, straujais patērētāju konfidences uzlabojums kļuva par privātā patēriņa stabilizācijas faktoru, mainoties patērētāju uzvedībai un mazāk veidojot piesardzības uzkrājumus. Iespējams, nozīmīga lomu patēriņa dinamikā bija arī gaidāmajai 2009. gadā ieturēto pensiju atmaksai saskaņā ar Satversmes tiesas nolemto.

Rūpniecības un pakalpojumu jaudu noslodzei joprojām esot zemā līmenī, turpināja sarukt investīcijas pamatlīdzekļos, kas veidoja vislielāko negatīvo devumu IKP pārmaiņās. Bruto pamatkapitāla veidošana 1. ceturksnī bija par 44.4% zemāka nekā gadu iepriekš. Straujš investīciju gada kritums bija vērojams gandrīz visās nozarēs, izņemot informācijas un komunikācijas pakalpojumu sfēru.

Neskatoties uz eksporta izaugsmi, pozitīvais neto eksporta devums samazinājās. To noteica straujāks importa kāpums galvenokārt privātā patēriņa kāpuma un krājumu procikliskās uzvedības dēļ (krājumu pārmaiņas 1. ceturksnī veidoja nozīmīgu pozitīvu devumu IKP pārmaiņās). Pakāpeniski stabilizējoties privātajam patēriņam un augot eksporta produkcijas ražošanai nepieciešamo importa starppatēriņa preču pieprasījumam, turpina samazināties reālā preču un pakalpojumu importa krituma temps.

Lai pēc straujās lejupslīdes ekonomikā būtu sasniegts arī gada kāpums, nepieciešamas pozitīvas pārmaiņas vēl divus, trīs ceturkšņus. Tādējādi IKP gada pieaugumu varētu reģistrēt gada beigās.