Pēc neveiksmes janvārī apstrādes rūpniecība atgūstas

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms februārī salīdzināmajās cenās pieauga par 4.2% (salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem). Arī gada griezumā saražotās produkcijas apjoms pieaudzis par – 4.3% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Tas, ka februāra mēneša rezultāti varētu būt labi, lika domāt netipiski negatīvie dati janvārī, kad no apakšnozaru datiem pat īsti netapa skaidrs, kas varējis izraisīt tik lielu kritumu (iespējams, ka kāda no apakšnozarēm, par kurām dati netiek sniegti). 

Februārī pozitīvās gada pārmaiņas noteica kokrūpniecības pozitīvā izaugsme (+11.2%; nu jau gandrīz pierasti – jauns apakšnozares izlaides rekords), un gatavo metālizstrādājumu ražošanas atdzīvošanās (+10.0% - arī viens no labākajiem mēnešiem vēsturē). Tikmēr negatīvi nozares gada pārmaiņas februārī ietekmēja elektrisko iekārtu ražošana (-6.4%), apģērbu ražošana (-2.3%), ķīmisko vielu ražošana (-1.9%) un spēcīgi ietekmēja ierīču remonts un uzstādīšana (-21.0%; nozares izlaide saistīta ar ierīču uzstādīšanu un remontiem, kā arī kuģu remontiem). Tāpat vērts uzsvērt arī pārtikas rūpniecības labo rezultātu – mēneša laikā izlaide pieauga par 4.3%, bet gada pārmaiņas – 5.2%, kas ir labākais nozares rezultāts kopš 2014. gada. Rezumējot, ja raugās uz apakšnozarēm, signāli šobrīd ir ļoti atšķirīgi. Atšķiras arī dinamikas starp gada un mēneša pārmaiņām.

Enerģētikā februāra gada pārmaiņu tempi (+2.0%) būtiski samazinājās no tiem augstumiem, kas tika novēroti janvārī (31.7%). Februārī gaisa temperatūru starpība salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija nebūtiska, līdz ar to arī termoelektrocentrālēs saražotās elektroenerģijas daudzums nebija tik liels. To gan kompensēja labāks rezultāts hidroelektrostaciju ģenerācijā. Savukārt mēneša pārmaiņas (sezonāli izlīdzinātas) februārī gan bija izteikti negatīvas (-10.7%), ko noteica netipiski siltais februāris, ja vērtējam vēsturiskā kontekstā.

Eiropas Komisijas apkopotais rūpnieku noskaņojuma rādītājs pēdējos divus gadus ir bijis visai stabils, svārstoties vien šaurā diapazonā. Arī šā gada 1. ceturksnī noskaņojuma rādītājs saglabājies aptuveni iepriekšējā līmenī. 2016. gada martā gan ir neliels pozitīvs signāls – būtiski uzlabojies pasūtījumu apjoma novērtējums, lai arī par kādu izteiktu tendenci pagaidām pāragri runāt. Noskaņojuma rādītāja līdzšinējā dinamika labi raksturo to, kas pēdējos divos gados nozarē ir noticis – izlaides pieauguma stagnācija.

Ja nerēķinām "KVV Liepājas metalurga" slēgšanos iekšā un ārā, tad pārējās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs izaugsme ir bijusi visai ierobežota un faktiski balstījusies vien uz divu apakšnozaru attīstību – kokrūpniecību un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanu.

Apstrādes rūpniecības nozares turpmākās veiksmes vai neveiksmes, protams, lielā mērā noteiks tas, kāda būs ekonomiskā izaugsme ārpus Latvijas robežām, jo gandrīz divas trešdaļas no nozares izlaides tiek eksportēta (63.9% – 2015. gadā). Pagaidām šajā ziņā izteikti pozitīvu pavērsienu nav – eiro zonas valstu izaugsmes rādītāji un prognozes ir mērenas, savukārt globālajā kontekstā problēmas vērojamas gan Brazīlijā, Krievijā un, protams, arī Ķīnā. Tāpat nozīme būs arī politiskiem lēmumiem, piemēram, atkarībā no Krievijas sankciju pagarināšanas vai nepagarināšanas būs atkarīga atsevišķu apstrādes rūpniecības apakšnozaru (īpaši pārtikas rūpniecības) veikums. Ņemot vērā gan to, ka jau sākot ar marta mēnesi gada pārmaiņas negatīvi ietekmēs "KVV Liepājas metalurgs" nedarbošanās, gan arī globālo situāciju metālu tirgū – gan pieprasījumu, gan cenu situāciju, – maz ticams, ka uzņēmums 2016. gadā atsāks pilnvērtīgu ražošanu. Visticamāk, šā gada nozares izlaides pieaugums būs pavisam neliels.