Pēc sasniegtā pavērsiena punkta IKP izaugsme atjaunosies lēni un to var kavēt vairāki riski

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes ātro novērtējumu šī gada 1. ceturksnī iekšzemes kopprodukta gada samazinājums ir sarucis līdz 6%. Tas ir ievērojams uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pēdējo ceturksni, kad IKP kritums gada izteiksmē vēl bija 16.9%. Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pirmo reizi kopš 2007. gada 4. ceturkšņa konstatēts IKP pieaugums pret iepriekšējo ceturksni - par 0.3%. Tas liecina, ka tautsaimniecības attīstībā varētu būt sasniegts pavērsiena punkts.

Atkopšanās lielā mērā saistāma gan ar pasaules ekonomikas pakāpenisko atgūšanos un Latvijas ražotāju konkurētspējas kāpumu, gan - pēdējos mēnešos - arī ar nelielu optimisma pieaugumu iekšzemē, par ko liecina patērētāju noskaņojuma uzlabošanās un mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums. Tomēr jārēķinās, ka atgriešanās pie ekonomikas izaugsmes būs pakāpeniska, un turpmākajos gados pretstatā pirmskrīzes periodā piedzīvotajam to lielā mērā noteiks eksporta attīstība, kam sekos pārmaiņas iekšējā pieprasījumā. Šāds izaugsmes modelis ir daudz dzīvotspējīgāks un ilgtspējīgāks, nodrošinot tādu tautsaimniecības izaugsmi, ko var uzturēt ilgtermiņā un nepazaudēt nākamo krīžu laikā.

Prognozējams, ka šogad ekonomikas dinamika būs vāja un gadā kopumā IKP apjoms vēl atpaliks no iepriekšējā gada atbilstošā rādītāja. IKP attīstībai ir vairāki ārēji un iekšēji riski: norises Eiropā saistībā ar Grieķijas un vairāku citu valstu finansēm, kā arī neziņa, kas apvij nepieciešamo 2011. gada valsts budžeta konsolidāciju Latvijā, valdībai vēl nedodot skaidrus signālus par to, kādā veidā šī konsolidācija tiks veikta. Gadījumā, ja tiks sekmīgi īstenotas reformas un virzība uz nosprausto budžeta deficīta mērķu izpildi notiks bez nopietnas aizķeršanās, jau 2011. gadā varēsim vērot ekonomikas izaugsmi tuvu ilgtermiņā uzturamajam līmenim.