Pērn atalgojums un pirktspēja auguši lēnāk

Neto algas kāpums 2016. gadā ne vien palēninājās, bet pirmoreiz sešu gadu laikā bija zemāks nekā bruto darba samaksas pieaugums. Patēriņa cenu kāpums 2016. gadā bija tuvs nullei un nozīmīgi neietekmēja pirktspēju, tomēr reālās neto algas kāpums, ņemot vērā iepriekš minēto atšķirību starp bruto un neto ienākumiem, bija zemākais četru gadu laikā, sarūkot līdz 4.6% (7.4% 2015. gadā). Šāda pirktspējas dinamika, vismaz gada pirmajos trijos ceturkšņos, par kuriem pieejami patēriņa dati, sasaucās ar nelielu kopējā privātā patēriņa gada pieauguma bremzēšanos, kur īpaši saruka ilglietojuma preču un pakalpojumu patēriņa devums.

Vienlaikus Eiropas Komisijas publicētie patērētāju noskaņojuma dati par ģimenes materiālā stāvokļa novērtējumu tuvākajiem mēnešiem 2016. gadā uzrādīja nelielu optimisma samazināšanos salīdzinājumā ar 2015. gadu, kā arī pesimisma pieaugumu attiecībā uz vispārējo ekonomisko situāciju. Šāds noskaņojums varēja veicināt piesardzību tēriņos. Uz to norādīja arī vājāka mazumtirdzniecības izaugsme 2016. gadā.

2017. gadā atalgojuma pieaugums varētu saglabāties līdzīgs. Budžetā apstiprināts straujāks atalgojuma kāpums atsevišķās sabiedriskā sektora jomās, kā arī tautsaimniecības izaugsmes prognozes ir cerīgākas, pamatojoties uz investīciju novērtējumu, kur pērn piedzīvoto kritumu visticamāk nomainīs kāpums, tostarp uzlabojoties Eiropas Savienības fondu līdzekļu apgūšanai. Tikmēr pirktspējas gada pieauguma temps šogad varētu nepalielināties, jo patēriņa cenas augs straujāk nekā pērn.