Pērn budžeta deficīta apjoms – gandrīz miljards latu

Saskaņā ar Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskajiem datiem Latvijas valsts konsolidētā kopbudžeta EDP (excessive deficit procedure) deficīts 2010. gadā, kas sagatavots atbilstoši EKS'95 metodoloģijai, pēc kura tiek vērtēta atbilstība Māstrihtas kritērijiem, bija 983.9 milj. latu (7.7% no IKP). Tas nozīmē, ka 2010. gadā Latvija ir izpildījusi ar aizdevējiem panākto vienošanos par maksimālo budžeta deficīta apjomu 8.5% no IKP apmērā, to nepārsniedzot. 

Tomēr no makroekonomiskās stabilitātes viedokļa budžeta deficīts 7.7% apjomā no IKP joprojām vērtējams kā nesamērīgi liels, un tas nosaka Latvijas valsts parāda pieaugumu. Pagājušā gadā valsts parāds pieaudzis par 891.7 milj. latu jeb no 36.7% no IKP 2009. gadā līdz 44.7% no IKP 2010. gadā. Šāda parāda pieauguma finansējuma avots galvenokārt bija starptautiskā aizdevuma ietvaros par salīdzinoši zemām procentu likmēm saņemtie resursi no Eiropas Komisijas, Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas. Tomēr jārēķinās, ka tuvāko gadu laikā valdība starptautisko aizdevumu pārfinansēs finanšu tirgū, un procentu likmes būs lielā mērā atkarīgas no valsts finanšu stāvokļa. Tādēļ jo svarīgi pēc iespējas ātrāk virzīties uz sabalansētu budžetu, lai nākotnē procentos nenāktos pārmaksāt nozīmīgas naudas summas, kas citādi varētu tikt novirzītas tautsaimniecībai svarīgu sektoru finansēšanā. 

Atbilstoši nacionālajai metodoloģijai, kas ir šaurāk definēta un uzskaita valsts finanšu rādītājus pēc naudas plūsmas principa, deficīts sasniedza 802.7 milj. latu (6.3% no IKP). Starpību 181.2 milj. latu apmērā veidoja vairākas (gan deficītu palielinošas, gan mazinošas) korekcijas, pārejot no nacionālās metodoloģijas uz EKS'95 metodoloģiju. Līdzīgi kā iepriekšējos trijos gados arī šogad korekcijas lielums bija apjomīgs, kas vēlreiz apliecina, ka deficīta atšķirība pēc abām metodoloģijām mēdz būt nozīmīga. Turklāt tās lielumu visai grūti prognozēt, jo vairāki nozīmīgi šo korekciju veidojošie posteņi ir novērtējami tikai pēc gada pārskatu publicēšanas, piemēram, valsts sektorā esošo institūciju kreditoru saistību/debitoru prasību pārmaiņas, kas šogad pasliktināja bilanci par 44.5 milj. latu. Iespējamās korekcijas ir svarīgi ņemt vērā, plānojot Māstrihtas budžeta kritēriju izpildi, kas tiek mērīta saskaņā ar EDP metodoloģiju. Lai nepārsniegtu Māstrihtas kritērijā noteikto budžeta deficīta slieksni, veidojot budžetu saskaņā ar nacionālo metodoloģiju, būtu jāparedz zināms "drošības spilvens", t.i., budžeta deficītam jābūt jūtami zemākam par kritērijā paredzētajiem 3% no IKP.