Pērnā gada izaugsmes sasniegums jau kļūst par izaicinājumu

Gada izaugsmi kopumā (4.5% pēc neizlīdzinātiem datiem un 5.0% pēc izlīdzinātiem datiem) nodrošināja gan ārējā pieprasījuma uzlabošanās, gan investīciju aktivitātes atjaunošanās. Atšķirībā no 2016. gada rezultātiem investīciju* devums iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmē 2017. gadā ne vien kļuva pozitīvs, bet pietuvojās privātā patēriņa devumam, kas bija svarīgs izaugsmes virzītājspēks iepriekšējā gadā, kā arī saglabāja savu nozīmību 2017. gadā.

Vērtējot investīciju aktivitāti, jāatzīmē, ka pērn tika uzsākti un turpināti plaša spektra investīciju projekti, kas tika finansēti no dažādiem avotiem. Citiem vārdiem sakot, 2017. gada investīciju straujo pieauguma tempu nevarētu skaidrot vien ar jaunā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda plūsmu atjaunošanos no zemās bāzes, kura izveidojās 2016. gadā. Pērn būtiski auga investīcijas ar mājokļu celtniecību nesaistītu objektu būvniecībā, piemēram, inženierbūvēs, noliktavu un tirdzniecības ēku būvniecībā. Nozīmīgs devums investīciju kāpumā bija arī ieguldījumiem transportlīdzekļos. Tomēr saglabājās vājš investīciju pieplūdums ražošanas iekārtās. Tam  jābūt spēcīgākam, lai nodrošinātu darba ražīguma pieaugumu un uzturētu konkurētspēju.

Lai gan 2017. gadā inflācija nedaudz bremzēja reālās pirktspējas kāpumu (t.i., par spīti straujākam algu pieaugumam, reālie neto darba ienākumi auga nedaudz lēnāk nekā 2016. gadā), privātā patēriņa kāpums saglabājās straujš un turpināja nozīmīgi balstīt IKP izaugsmi. Vienlaikus gan jāatzīmē atalgojuma pieauguma ēnas puse. Proti, saglabājās arī izmaksu konkurētspējas aktualitāte, kas līdz ar minimālās algas palielināšanos šogad nemazinās. Minimālās algas kāpums atsevišķiem uzņēmumiem var radīt slogu konkurētspējas saglabāšanai gadījumā, ja to nebūs iespējams segt ar darba ražīguma kāpumu. Turklāt līdz ar straujāku tautsaimniecības izaugsmi – ir tendence palielināties arī to uzņēmēju īpatsvaram, kuri darbaspēka pieejamību uzskata par tālāku attīstību ierobežojošu faktoru. Arī tas var uzturēt izmaksu konkurētspējas grūtības 2018. gadā.

Par spīti nelabvēlīgai izmaksu konkurētspējas rādītāju (piemēram, ar darbaspēka izmaksām deflētā reālā kursa) dinamikai, Latvijas uzņēmumi ir spējuši pat palielināt Latvijas preču eksporta daļu pasaules tirgū (vērtējums pēc Pasaules tirdzniecības organizācijas  datiem). Preču un pakalpojumu eksporta kāpums daļēji balstīja arī importa kāpumu (piemēram, starppatēriņa preču grupās). Tomēr 2017. gadā kopumā importa pieaugumu, kas pārsniedza eksporta kāpumu, būtiski ietekmēja arī jau iepriekš minētā investīciju aktivitātes palielināšanās.

Nozaru skatījumā 4. ceturksnī būtisks pozitīvais devums nācis no būvniecības nozares. Ārējā pieprasījuma uzlabošanās palīdzēja balstīt apstrādes rūpniecības attīstību un, iespējams, uzlaboja arī vairumtirdzniecības sniegumu.

Neskatoties uz kravu kritumu ostās un dzelzceļā, arī transporta nozares devums IKP pieaugumā ir pozitīvs un būtisks. To veicināja pasažieru pārvadājumu palielināšanās, kā arī ar auto pārvadāto kravu  apgrozības  kāpums.

Pakalpojumu nozarēs situācija ir bijusi dažāda. Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozare uzrādījusi spēcīgu pieaugumu, kamēr nekustamā īpašuma nozarē gada pēdējā ceturksnī vērojams kritums. Finanšu pakalpojumu nozares pievienotā vērtība sarukusi jau visu pagājušo gadu, bet 4. ceturksnī kritums vēl palielinājies. To noteica komisijas naudas ieņēmumu, finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas, noguldījumu un kredītu procentu samazināšanās, vienlaicīgi pieaugot nozares izdevumiem.

Gaidāms, ka 2018. gadā tautsaimniecības izaugsme saglabāsies noturīga un varētu nedaudz pārsniegt 4%. Daudzu būtisku investīciju projektu, kas tika uzsākti 2017. gadā, īstenošana šogad turpināsies, tomēr investīciju kāpums vairs nebūs vērojams no tik zemas bāzes kā pērn, tādējādi gaidāms lēnāks.

Patēriņu turpinās veicināt stabils atalgojuma pieaugums. 2018. gada pasaules tautsaimniecības izaugsmes prognozes ļauj prognozēt arī samērā noturīgu ārējā pieprasījuma attīstību, tomēr uzņēmumiem varētu būt grūtāk saglabāt konkurētspēju, ņemot vērā iepriekšējo gadu zemās investīcijas mašīnās un iekārtās, kas ierobežo iespējas palielināt darba ražīgumu. Investīciju aktivitātes pieauguma un konkurētspējas uzturēšana jau padara 2017. gada izaugsmes rādītāju par izaicinājumu vidējā laika periodā.

* - kopējā pamatkapitāla veidošana