Pie šaha galdiņa: apstrādes rūpniecība un Covid-19

Jāteic, ka 1. ceturkšņa datos vēl to redzam samērā mazā mērā, faktiski tikai marta dati ieskicē šo kritumu, tāpēc 1. ceturksnis ir atskats uz nu jau šķietami senu pagātni, nu jau mūs vairāk interesē pašreizējā situācija un nākotne. Un kas tad ir aktuāls patlaban? Piegādes sadārdzinājušās, tiek kavētas un šur tur pat vispār netiek pāri robežai. Produkcijas pasūtītāji un izejmateriālu ražotāji devušies dīkstāvēs. Pieprasījums daudzās produktu grupās dramatiski krities, bet citās savukārt tiek sasniegti jauni ražošanas rekordi. Un teju katram uzņēmumam ir savs stāsts un sava situācija, tāpēc arī nozaru asociāciju pārstāvji tikai ar grūtībām spēj raksturot situāciju savā segmentā.

Kā piemēru varam minēt pārtikas pārstrādes uzņēmumus. Vieni ražotāji kāpina jaudas, nespējot vien saražot pieprasījumam atbilstošu produkcijas apjomu (īpaši ilglietojuma pārtikai – zivju konserviem, makaroniem u.tml.), tikmēr citiem ir cīņa par izdzīvošanu (īpaši tiem, kas ražoja produkciju sabiedriskajai ēdināšanai). Tāpat ražošanas piespiedu dīkstāves ir vairākiem ar auto ražošanu saistītajiem uzņēmumiem, jo to produkcijas pasūtītāji – lielās autobūves ražotnes Eiropā – patlaban nestrādā, un tikai pēdējā laikā daļa sāk atjaunot ražošanu, bet ne uz pilnām jaudām. Nav arī pieprasījuma, reti kurš šādos nenoteiktības apstākļos iegādājas jaunu auto vai citu dārgāku ilglietojuma preci.

Ir arī citas apstrādes apakšnozares, kur situācija ir ļoti atšķirīga. Piemēram, ar būvniecību saistītajām precēm – būvmateriāliem, metāla konstrukcijām, kokmateriāliem. Šobrīd privātie investori ir kļuvuši piesardzīgi un atliek investīciju plānus uz labākiem laikiem, arī finansiālā rocība cieš un bankas ir divtik piesardzīgas kreditēšanā. No otras puses, daudzas valstis stimulē tautsaimniecības, cenšoties nodrošināt valsts investīciju projektus, sniedz arī dažāda veida atbalstu – kredītu garantijas, nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumus, palīdzību komandējumu organizēšanā būvobjektu uzstādītājiem u.c.

2. ceturksnis Covid-19 un ārkārtas ierobežojumu fonā parādīs situāciju spilgtāk, tad redzēsim, uz kuru pusi un cik tālu vezums būs kustējies, kā Krilova fabulā vēzim, gulbim un līdakai velkot katram savā virzienā. Visticamāk jau tuvāk dūņām.

Tomēr, lai cik arī grūti šobrīd klājas Latvijas rūpniekiem, ir jāatzīst, ka situācija salīdzinājumā ar daudzām Eiropas valstīm ir pat labāka. Šis ir brīdis, kad produkcijas sortimentā stabilāks noiets ir vienkāršākām pirmās nepieciešamības precēm, piemēram, pārtikai. Arī tūristu neesamība mūsu tautsaimniecību ietekmē mazākā mērā, kā "vecās" Eiropas valstis. Mums nav lielo autobūves rūpnīcu, lai gan ražojam tām detaļas, bet šis segments nav tik liels.

Tomēr pašlaik jau varam novērot, ka valstis pakāpeniski mazina ierobežojumus un arī ārējās tirdzniecības preču kustība kļūst raitāka, tāpēc cerēsim, ka vismaz vasara nesīs optimistiskāku skatu uz dzīvi. Tāpat jācer, ka atkopšanos no krīzes stiprinās iepriekš apjomīgāk veiktās investīcijas un ražošanas efektivitātes uzlabošana. Balstīt tautsaimniecību uz vienkāršu produktu ražošanu nav ilgtermiņa risinājums, atkopšanās jauda vairāk atkarīga no augstākas pievienotās vērtības un zināšanietilpīgākas produkcijas ražošanas, kā arī spējas pielāgoties izmaiņām ražošanas ķēdēs.

Apstrādes rūpniecības apakšnozaru produkcijas apjoma indeksi 2020. g. 1.cet., g/g % (izlaides svari., %)

Apstrādes rūpniecības izlaide (devumi gada pārmaiņās; procentpunkti)