Pieaug pārtikas cenu ietekme uz cenu kāpumu

Septembrī gada vidējā inflācija, pēc kā rēķina Māstrihtas kritēriju, Latvijā saglabājās negatīva - proti, deflācija ir -1.8%, un deflācija sagaidāma arī gadā kopumā.

Rēķinot cenu pārmaiņas pret atbilstošo iepriekšējā gada mēnesi, pēc gada pārtraukuma fiksēta inflācija 0.4%. Arī mēneša laikā reģistrēts 0.4% liels cenu kāpums, bet vienlaikus vairākām preču un pakalpojumu grupām cenas turpināja samazināties - kopumā 32% no patēriņa groza.

Gada cenu kāpumu galvenokārt veidoja cenu kāpums energoresursiem. Energoresursu cenas gada inflāciju paaugstināja par 1.3 procentu punktiem, un, atņemot energoresursu ietekmi, patēriņa cenu līmenis bija par 1.0% zemāks nekā pirms gada. Zem iepriekšējā gada līmeņa joprojām bija 61.6% patēriņa cenu groza, cenas gada laikā ievērojami mazinājušās apģērbiem un apaviem, lielākajai daļai pakalpojumu, kā arī ar mājokli saistītām precēm.

Mēneša cenu kāpumu veidoja galvenokārt sezonāls apģērbu un apavu cenu kāpums. Tomēr to ietekmējis arī satraukums par griķu cenām, kas sekoja ziņām par graudu produkcijas kritumu Krievijā un to cenu pieaugumu pasaulē. Labības produktu cenas tā ietekmē pieaugušas par 5.1%, un tas palielinājis kopējo inflāciju par aptuveni 0.1 procentu punktu. Tomēr cenu kāpumu mazumtirdzniecībā galvenokārt radīja pēkšņs un īslaicīgs pieprasījuma kāpums un mazākā mērā cenu kāpums pasaulē - griķu cenas jau daudzviet ir samazinājušās. Līdz ar to, atjaunojoties piedāvājumam, cenām drīzumā būtu jāatgriežas atpakaļ iepriekšējā līmenī. Septembrī, samazinoties dabasgāzes tirdzniecības cenai, par 3.9% samazinājušies siltumenerģijas tarifi, turpināja samazināties arī maksa par daudziem pakalpojumiem.

Pasaules pārtikas un lauksaimniecības aģentūra (FAO) septembra ziņojumā par norisēm pārtikas tirgū informē, ka septembrī pārtikas cenas, īpaši kviešu cenas, pasaulē turpinājušas kāpt, tomēr tām joprojām esot par ceturto daļu zemākām par 2008. gada augstāko līmeni. Cenu kāpums galvenokārt saistīts ar neskaidrību par graudu produkcijas apjomiem. Tomēr FAO norāda, ka graudu krājumi pasaulē ir nozīmīgi, tādēļ, lai arī nelabvēlīgo apstākļu dēļ kviešu produkcijas apjoms tiek prognozēts par 4.8% zemāks nekā iepriekšējā gadā, piedāvājums joprojām ir pietiekams un cenu kāpumam drīzākajā laikā vajadzētu mazināties. Tādējādi nav pamata sagaidīt strauju un ilgstošu pārtikas cenu kāpumu arī Latvijā.

Strauju gada inflācijas kāpumu tuvākajā nākotnē ierobežos joprojām zemais pieprasījums. Lēnā iekšzemes pieprasījuma atkopšanās ierobežos globālo procesu iespaidu uz pārtikas cenu kāpumu. Turklāt apkures sezonas izmaksas un kāpjošās pārtikas cenas, kas ir pirmās nepieciešamības izdevumi, samazinās iedzīvotāju pieprasījumu pēc pārējām precēm, tādējādi nozīmīgi mazinot inflācijas spiedienu.