Pieaugumu mazumtirdzniecībā noteicis tūristu tēriņu kāpums un iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanās

Mazumtirdzniecības jaunākie dati uzrāda tēriņu pieaugumu, atjaunojot oktobrī sarukušo pieprasījuma līmeni. Mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās, izslēdzot sezonālo ietekmi, novembrī palielinājies par 1.4%. Gada izteiksmē (salīdzinājumā ar pērnā gada novembri) joprojām saglabājas augsts pieauguma temps (8.7%).

Septembrī un oktobrī tirdzniecības struktūrā atkal iezīmējās augstāks ilglietojuma preču pieprasījums. Kā izskatās novembra rezultāti preču grupu griezumā? Novembrī pārtikas pārdošanas apjomu palielinājums joprojām atpaliek no nepārtikas preču pieprasījuma palielinājuma. Tomēr ilglietojuma preču pieprasījuma segmentā situācija ir neviendabīga. Nepārtikas preču apgrozījuma kāpumu veicinājis mēbeļu, apgaismes ierīču un citu mājsaimniecības piederumu pieprasījums. Metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas tirdzniecībā pieaugums ir bijis neliels. Savukārt automobiļu pārdošanā pēc iepriekšējo divu mēneša kāpuma ir vērojams nozīmīgs kritums. Tomēr šo kritumu vēl nevar uzskatīt par ilgtermiņa tendences raksturojošu - kopējā dinamika sektorā joprojām ir neliela pieprasījuma atjaunošanās pēc piebremzēšanās gada pirmajā pusē.

Kopumā tēriņu kāpumu virza iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanās, palielinoties nodarbināto skaitam un vidējai algai un mazinoties cenu kāpuma ietekmei uz pirktspēju. Tomēr tirdzniecības apjomus ietekmē arī citi faktori, tostarp - juridisku personu pirkumi un, kas kopš 2010. gada 2. pusgada īpaši aktuāli, tūristu tēriņi.

Ja 2010.-2011. gadā strauji auga pats tūristu skaits, tad 2012. gadā iespējamais pārdošanas apjomu kāpums vairāk saistīts ar viesu no Krievijas skaita palielinājumu, to ceļošanas un tēriņu paradumiem.

• Ja aplūko datus par ārvalstu viesu uzturēšanos viesnīcās un citās tūristu mītnēs, tad redzams, ka tūristu skaits 2012. gadā nav būtiski audzis, bet 3. ceturksnī salīdzinājumā ar pērno gadu vērojams pat kritums. 2012. gada pirmajos trīs ceturkšņos samazinājies tūristu skaits no Lietuvas, Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas, savukārt tūristu skaita pieaugumu nodrošina ceļotāji no Krievijas;
• Nedaudz labāk izskatās statistika par tūristu nakšņojumiem diennaktīs, ko uzlabo viesu no Krievijas vidēji ilgāka uzturēšanās Latvijā. Jāņem vērā, ka daļa no Krievijas viesiem nemaz nedzīvo tūristu mītnēs, bet mājo savos īpašumos, kuru iegādi veicinājusi uzturēšanās atļauju iegūšana. Turklāt šo mājokļu labiekārtošana arī sniedz pienesumu kopējā pārdošanas apjomu kāpumā.

Ko no tā varam secināt? Vērtējot mazumtirdzniecības datu kopsakarības ar privāto patēriņu, jāpatur prātā arī šie citi pārdošanas apjomus ietekmējošie faktori. Ne vienmēr neatbilstības šo rādītāju dinamikā būs skaidrojamas ar slēptiem iedzīvotāju ienākumiem un pārdošanas apjomiem. Lai gan arī šis, nenoliedzami, ir svarīgs aspekts, ko apliecina joprojām zemais degvielas pieprasījuma atspoguļojums oficiālajā statistikā.

Runājot par viesu no Krievijas ietekmi uz pārdošanas apjomiem un tūrisma nozari, decembrī un janvārī viesu skaits, vidējais viesošanās ilgums un tēriņi varētu būt īpaši augsti. Savukārt augstāki apkures rēķini Latvijas iedzīvotāju pirktspēju varētu būt mazinājuši.

Pakāpeniska izaugsme nozarē gaidāma arī nākamajos mēnešos un 2013. gadā kopumā, lai gan pieauguma tempi, visticamāk, šogad tomēr būs zemāki nekā 2012. gadā.