Pieauguši riski ģeopolitiskās situācijas ietekmei uz Latvijas preču eksportu

2014. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju preču eksporta vērtība sarukusi par 3.8%, bet importa – par 0.2%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, preču eksporta vērtība samazinājusies par 0.7%, bet preču importa vērtība pieaugusi par 2.1%. 2014. gada pirmajā pusē eksports pieauga par 1.6%, bet imports saruka par 8.2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Lai gan jūnijā salīdzinājumā ar maiju eksports uz Krieviju pieauga, pirmajā pusgadā tas ir samazinājies par 6.5%, jeb 32.9 milj. eiro salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Eksportam uz Krieviju ceturto mēnesi pēc kārtas vērojams gada tempu sarukums, ko galvenokārt nosaka ekonomiskās aktivitātes samazināšanās Krievijā. Lielākais eksporta kritums vērojams stipro alkoholisko dzērienu, medikamentu un augu eksportā. Turpretī iesala ekstrakta un kokskaidu plātņu eksports strauju pieauga.

Saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas operatīvo informāciju, šā gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas eksporta tirgus daļas pasaules importā turpināja pieaugt. Tas apliecina Latvijas spēju elastīgi reaģēt uz pieprasījuma kritumu atsevišķās preču grupās un atsevišķās valstīs. Kā liecina Eiropas Komisijas publicētie konfidences rādītāji, Latvijas uzņēmēju noskaņojuma rādītāji eksporta pasūtījumu apjomu novērtējumiem jūlijā uzlabojās. Konfidences rādītāji 3. ceturksnim uzlabojās eksporta pasūtījumu apjomu novērtējumam, bet pasliktinājās konkurētspējas redzējums gan ES ietvaros, gan ārpus ES, gan arī iekšzemes tirgū.

Preču importa kritumu par 0.2% jūnijā (salīdzinājumā ar maiju) galvenokārt noteica ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu, dzīvnieku izcelsmes produktu un satiksmes līdzekļu importa samazināšanās.

Lai gan ekonomiskā situācija eirozonas valstīs ir uzlabojusies, ārējā vidē pieauguši riski saistībā ar Krievijas un Ukrainas ģeopolitiskās situācijas ietekmi uz mūsu preču eksportu. Nestabilā situācija ir ieilgusi, kā arī noteiktas savstarpējas ekonomiskās sankcijas. Atsevišķi uzņēmumi, kuru preču noieta tirgus ir Krievija un Ukraina, jau šobrīd saskaras un arī turpinās saskarties ar valūtas kursu radītajiem zaudējumiem un ārējā pieprasījuma mazināšanos. Eksporta kritumu uz Krieviju pagaidām daļēji spēj kompensēt ārējā pieprasījuma kāpums citās tirdzniecības partnervalstīs. Tomēr jāņem vērā, ka nupat Krievija ir noteikusi pilnīgu embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem, kas tiek importēti no ES, ASV un citām rietumvalstīm. Krievijas importēt aizliegto preču sarakstā minētās preces sastāda apmēram 5% no Latvijas kopējā eksporta uz Krieviju jeb 0.5% no Latvijas kopēja preču eksporta. Lai gan aizliegto pārtikas produktu sarakstā ir iekļauti piena un zivju produkti, kas veido nozīmīgu daļu no Latvijas eksporta uz Krieviju, šajā sarakstā nav iekļautas, piemēram, šprotes un saldējums, kuru eksports uz Krieviju pēdējos mēnešos būtiski pieaudzis. Aizliegto produktu sarakstā nav arī dzērienu un farmācijas ražojumu. Tāpat jāatzīmē, ka Latvijas uzņēmēji, it īpaši pārtikas nozares uzņēmumi, kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ne pirmo reizi saskaras ar ierobežojumiem no Krievijas puses un tādēļ tiem ir pieredze alternatīvu tirgu apguvē.