Piesardzība gūst virsroku

Neskaidro nākotnes izredžu, tautsaimniecības recesijas un kredītmaksājumu sadārdzināšanās raisītā piesardzība sāk bremzēt arī ilgstoši vēroto mājsaimniecību mājokļa kreditēšanas izaugsmi. Augošās izmaksas novembrī sākušas rucināt (mazināt) arī uzņēmumu kontu atlikumus bankās. Lai gan tiek atmaksāti uzņēmumiem iepriekš izsniegtie īstermiņa kredīti, tomēr izsniegti arī atsevišķi jauni ilgtermiņa aizdevumi, tā palielinot banku kopējo kredītportfeli. Gada inflācijai saglabājoties virs 20%, noguldījumu un kredītu reālie pārmaiņu rādītāji joprojām ir negatīvi.

Iekšzemes noguldījumu gada pieauguma temps novembrī sarucis līdz 7.6%, tai skaitā mājsaimniecību noguldījumu – līdz 6.0%, kas ir tālu zem 21.8% inflācijas tempa, bet novembrī gan mājsaimniecību, gan nefinanšu uzņēmumu noguldījumi sarukuši arī nominālā izteiksmē. Daļai iedzīvotāju kārtējos izdevumus sedzot no uzkrājumiem, mājsaimniecību termiņnoguldījumi gada skatījumā sarukuši par 4.2%.

Lai gan iekšzemes kredītportfelis turpinājis augt, kredītu gada pieauguma temps pēdējo mēnešu laikā nedaudz sarucis: gan kredītiem kopumā (līdz 8.6%), gan kredītiem mājsaimniecībām (līdz 5.2%; mājokļa kredītiem līdz 5.6%). Būtiski lēnāk kā vasaras mēnešos audzis arī kredītu atlikums: kopējais iekšzemes kredītportfelis (neskaitot kredītus valdībai) trīs mēnešos palielinājās vien par 1.7%, mājokļa kredītu portfelim augot par 0.8%, patēriņa kredītiem – par 2.3% un kredītiem nefinanšu uzņēmumiem – par 3.0%.

Izslēdzot banku sektora strukturālo un ar institucionālo sektoru klasifikācijas izmaiņām saistīto pārmaiņu un vienreizējo faktoru ietekmi, iekšzemes kredītiem kopumā gada pieauguma temps novembrī veidoja 8.3%, kredītiem mājsaimniecībām 4.3% un kredītiem nefinanšu uzņēmumiem 10.4%. Kopumā kreditēšanas nozīme tautsaimniecības attīstības finansēšanā saglabājās zema – kredītu attiecība pret iekšzemes kopproduktu šā gada 3. ceturksnī saglabājusies iepriekšējā ceturkšņa 35% līmenī (pirms gada tā bija 38%).

Tautsaimniecības recesijas apstākļos likumsakarīga ir gan vērojamā kredītportfeļa kāpuma palēnināšanās, gan iespējamais portfeļa sarukums, summējoties zemākai banku riska apetītei, aizņēmēju piesardzībai pirms jaunu saistību uzņemšanās un stingrākai centrālās bankas monetārajai politikai ar procentu likmju kāpumu.

Vienlaikus sabiedrībā izpaužas noteiktas noslāņošanās tendence, kuras ietekmē mājsaimniecību noguldījumi nesaruks tik strauji, kā varētu gaidīt pie negatīvām reālās darba samaksas pārmaiņām. Proti, daļai sabiedrības uzkrājumu bankās nav, kamēr turīgākā sabiedrības daļa joprojām turpina veidot jaunus piesardzības uzkrājumus. Līdz ar to noguldījumu dinamiku noteiks tās iedzīvotāju daļas lielums, kura tēriņu segšanai būs spiesta ķerties pie uzkrājumiem bankās. “Citadele Banka” nule veiktā aptauja liecina, ka apmēram 15% iedzīvotāju jau ķērušies pie uzkrājumiem un vēl gandrīz 10% to darīs ziemas mēnešos, savukārt trešdaļai uzkrājumu nav vispār.

Uzņēmumu noguldījumus varētu bremzēt izmaksu kāpums, kā arī recesijas apstākļos ierobežotāka telpa cenu un tarifu paaugstināšanai. Noguldījumu piesaisti neveicina arī banku procentu likmju politika: tirgus likmju kāpums termiņnoguldījumu likmes ietekmējis minimāli un novēloti, jo banku savstarpējā konkurence pēc iekšzemes noguldījumu resursiem bija samērā zema. Mājsaimniecību un uzņēmumu jauno eiro termiņnoguldījumu likmes novembrī gan bija nedaudz augstākas nekā gada pirmajā pusē, tomēr nepārsniedza uz inflācijas fona niecīgos 0.8%.

* Salīdzināšanas nolūkos izņemti vienreizējie efekti, kas saistīti ar strukturālajām pārmaiņām Latvijas komercbanku sektorā un institucionālo sektoru klasifikācijas izmaiņām.