Piesardzība mudina krāt

Visumā pozitīvie atalgojuma un nodarbinātības rādītāji un svārstīgais patērētāju noskaņojums gada sākumā mudinājis mājsaimniecības palielināt uzkrājumus banku kontos. Tostarp piesardzības uzkrājumu veidošana ģeopolitiskās un ekonomiskās nenoteiktības apstākļos varētu būt veicinājusi termiņnoguldījumu kāpumu, lai gan to vidējā svērtā procentu likme februārī (2.2 %) jau bija krietni zem inflācijas rādītāja. 

Neraugoties uz ārējā pieprasījuma neskaidrību un mājsaimniecību piesardzību, mērena izaugsme turpinājās kreditēšanas jomā, 2025. gada pirmajos mēnešos pieaugot gan nefinanšu sabiedrību, gan mājsaimniecību kredītportfelim.

Lai arī mazāk ierobežojoša monetārā politika savienojumā ar augstāku inflāciju šā gada pirmajos mēnešos būtu varējusi mazināt noguldījumu pievilcību, pēdējos mēnešos noticis pretējais – patērētāju piesardzīguma ietekmē iekšzemes noguldījumu – gan mājsaimniecību, gan nefinanšu uzņēmumu – atlikums palielinājies. Ja mājsaimniecību norēķinu kontu atlikumi bijuši svārstīgi, tad termiņnoguldījumi auguši visos trijos mēnešos. Noguldījumu gada pieauguma temps pieauga līdz 6.9 %, t.sk. mājsaimniecību noguldījumu līdz 9.4 %, nefinanšu uzņēmumu noguldījumu – līdz 3.3 %. Norēķinu kontu atlikumi gada skatījumā auguši par 7.5 %, termiņnoguldījumi – par 5.0 %. Uzkrājumu veidošanas popularitāti apliecināja arī straujāks ieguldījumu kāpums valdības krājobligācijās.

Kredītu procentu likmēm un EURIBOR turpinot samazināties (februārī mājsaimniecībām vidēji samazinoties līdz 5.7 % un uzņēmumiem līdz 5.3 %), auga arī gan mājsaimniecību, gan nefinanšu sabiedrību kredītportfeļi. Gada pieauguma temps kredītiem nefinanšu uzņēmumiem februārī sasniedza 6.9 %,  aizdevumiem mājsaimniecībām – 6.8 % (t.sk. mājokļa kredītiem 6.3 %, patēriņa kredītiem – 13.5 %). Jāatzīmē, ka mājokļa kreditēšanas aktivitāte gada pieauguma tempu ziņā pēdējos mēnešos bijusi augstākā kopš 2022. gada pirmās puses.

Pēdējo mēnešu laikā jauno kredītu gan mājsaimniecībām, gan nefinanšu uzņēmumiem izsniegts būtiski vairāk nekā pirms gada. Kreditēšanas izaugsme 2024. gadā kopumā mazliet uzlabojusi arī kredītu attiecību pret iekšzemes kopproduktu (IKP): iekšzemes kredītiem kopumā salīdzinājumā ar 2023. gadu tā pieaugusi par 0.2 procentu punktiem līdz 34.8 %. Tostarp kredīti nefinanšu uzņēmumiem 2024. gadā veidoja 14.0 % no IKP (gadu iepriekš 13.6 %), kredīti mājsaimniecībām – 15.3 % (14.7 %).

Joprojām maz ticams, ka tuvākajā laikā redzēsim krasu dinamikas maiņu uzkrāšanas un kreditēšanas procesos. Tomēr pakāpeniskā kredītportfeļa izaugsme vismaz vidējā termiņā aizvien pozitīvāk iespaidos arī ekonomikas kāpumu. Tāpat to veicinās arī uzkrājumu esamība brīdī, kad mājsaimniecības pavērsīsies no uzkrāšanas uz patēriņu. Noteicošā loma uzkrāšanas un kreditēšanas pārmaiņās būs ģeopolitiskās situācijas stabilizācijai pasaulē.