Pirmās bezdelīgas darba tirgū?

Kur darba tirgus joprojām sala varā? Kopš ekonomiskā cikla virsotnes nodarbināto skaits Latvijā saruka par 56 tūkst., taču bezdarbnieku skaits pieauga tikai par 16 tūkst. Pārējie 40 tūkst. darbu zaudējušie netika uzskatīti par ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem – galvenokārt tāpēc, ka nepiedalījās aktīvajos darba meklējumos.

Tādējādi bezdarba pieaugums pandēmijas laikā par diviem procentpunktiem (no 6% 2019. gada izskaņā līdz 8.1% šā gada pirmajā ceturksnī) krīzes mērogu parāda tikai daļēji.

Jāatzīmē arī to, ka bez vērienīga valsts atbalsta – dīkstāves pabalsta, algu subsīdijas, kā arī atbalsta uzņēmumiem - nodarbinātības kritums (un bezdarba pieaugums) noteikti būtu daudz lielāks. Valsts atbalsta mērķis kopumā ir sasniegts - nav pieļauta domino maksātnespēju kaskāde, krīzei koncentrējoties tikai dažās nozarēs.

Kur redzami ekonomiskās atkopšanās priekšvēstneši? Aprīlis bija pirmais mēnesis pēdējā pusgada laikā, kurā nodarbināto skaits nevis saruka, bet gan simboliski pieauga par 0.1 tūkst.  (pret iepriekšējo mēnesi; pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem).

Pavasaris parādīja, cik ātri nozares var atgriezties pie dzīvības un kvalificētie darbinieki - darbā, kad tiek mazināti ar vīrusu saistītie ierobežojumi.

Martā līdz ar frizētavu atvēršanu vairākkārt (līdz pērnā gada novembra līmenim) auga strādājošo frizieru skaits, un patlaban tas tikai nedaudz atpaliek no pirms-pandēmijas līmeņa. Jāatzīmē gan, ka vairums frizētavu atvērās ar jaunajām cenām - matu griešana šobrīd maksā gandrīz par 10% dārgāk nekā pērnā gada nogalē. Skaidrs, ka fiziskās distancēšanās noteikumi palielina pakalpojumu izmaksas. Tāpat šā gada sākumā būtiski auga minimālā alga. Tomēr tik būtisks momentāns cenu kāpums nebūtu iespējams bez atliktā pieprasījuma radītās ažiotāžas, kuru ierobežotais piedāvājums nevarēja absorbēt (lasi – diezgan labas patērētāju pirktspējas). Maijā tikpat liels pieprasījums vērojams atvērtajās kafejnīcu terasēs, tāpēc nodarbinātības (un cenu) dinamika šajā nozarē varētu būt līdzīga.

Pandēmijas izraisītās krīzes ietekme uz darba tirgu jau no tās sākuma bijusi ļoti nevienmērīga. Darbvietu skaits visvairāk saruka izmitināšanā, ēdināšanā, tūrisma pakalpojumos, ūdens un gaisa transporta jomās. Nodarbināto struktūra šajās nozarēs noteica to, ka atlaišanas visvairāk izjuta jaunieši, Rīgas un Jūrmalas iedzīvotāji, kā arī zemu algu saņēmēji. Tomēr dažviet nodarbinātība krīzes laikā nesamazinājās gandrīz nemaz. Daudzi uzņēmumi ārpus krīzes skartajām nozarēm turpināja talantu medības, un to vadošajiem darbiniekiem alga pat kāpa. Darbinieku skaits privātajā sektorā ar mēneša bruto darba samaksu virs četriem tūkstošiem eiro šobrīd ir lielāks nekā pirms pandēmijas. Lūk, te arī lielākais izaicinājums politikas veidotāju priekšā - atbalstīt ekonomiku pietiekami vērienīgi, lai izvestu to no recesijas un vienlaikus veicinātu tautsaimniecības ilgtermiņa attīstības potenciālu, saglabātu pareizos ekonomikas stimulus un nepieļautu pārkaršanu noteiktās nozarēs (jo tad liela daļa valsts atbalsta neproduktīvi aizies cenu pieaugumā).

Kopumā Latvijas darba tirgus līdzšinējā dinamika atbilst Latvijas Bankas martā prognozētajam.