Plakanā Zeme un IKP izaugsme – kas interesants 1. ceturkšņa IKP datos?

Pieejamie operatīvie dati par šā gada 1. ceturksni pārāk lielu optimismu neviesa – būvniecība (tātad investīcijas) ir sarukušas, patēriņu raksturojošie rādītāji iezīmē stagnējošu dinamiku, vienīgā pozitīvā ziņa bija rodama ārējās tirdzniecības datos – eksportā gan bez lielām pārmaiņām, bet sarukušais imports uzlabo neto eksportu, tādējādi pozitīvi atbalsojoties kopējā IKP.

Vai šie operatīvo datu vēstījumi atbilst šodien publicētajiem IKP datiem? IKP šodien precizēts pat vēl nedaudz to uzlabojot – 1. ceturksnī audzis par 0.9 % salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. IKP detalizētie dati apstiprina operatīvo datu vēstījumus – investīcijām diemžēl ir krietns kritums un negatīvs devums IKP pieaugumā, privātajam patēriņam pavisam neliels pieaugums, un IKP izaugsmi ir nodrošinājis krietns neto eksports, ko summāri veido importa krituma un eksporta pieauguma pozitīvie devumi (1. attēls).

Šoreiz optimistiskais IKP ceturkšņa temps ir saglabāts, bet pēc kāda gada, uz to atskatoties, ļoti iespējams, redzēsim tomēr mērenāku pieaugumu vai pat samazinājumu. Kāpēc? Interesanti ir salīdzināt, kā pēc laika statistiķi ir labojuši IKP ceturkšņu tempus – tie izskatās ne vien sezonāli izlīdzināti, bet arī laika gaitā saplacināti (2. attēls), it kā sākotnējā drāma par lielāku kāpumu vai kritumu vairs nav spēkā un visa viļņošanās ir rimusi.

Lai gan šāda korekcijas analīze tik neilgam laika posmam, bez nopietnākas izpētes, ir tikai naga galu gudrāka par diskusijām, vai Zeme ir plakana, tomēr kopumā tā nu tas ir – pēdējie divi gadi un arī šā gada 1. ceturksnis ir bijis plakanas un gausas attīstības laiks. Straujākas izaugsmes laikus, cerams, pieredzēsim nākamgad.