Pozitīvās tendences mazumtirdzniecībā turpinās

Mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās, izslēdzot sezonālo ietekmi, decembrī palielinājās par 0.7% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Gada izteiksmē (salīdzinot ar pērnā gada decembri) arī saglabājas augsts pieauguma temps (12.5%). Šādas pozitīvas norises gada nogalē pastiprināja jau gada otrajā pusē novēroto noturīgo mazumtirdzniecības izaugsmi, un 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu tā ir šis rādītājs ir sasniedzis 9.7%.

Šādi pozitīvi rezultāti bija gaidāmi. Eiropas Komisijas publicētais Latvijas tirgotāju noskaņojuma rādītājs decembrī ir būtiski uzlabojies - tas pieauga par 2.5 punktiem. Tas pats attiecas arī uz Latvijas patērētāju noskaņojuma rādītāju - tas pieauga par 3.9 punktiem. Viena mēneša ietvaros tas uzskatāms par nozīmīgu uzlabojumu.

Turklāt gada otrajā pusē pakāpeniski turpināja pieaugt mājsaimniecību pirktspēja, ko noteica pieaugošā darba samaksa un salīdzinoši zemie inflācijas rādītāji. Jāmin arī atliktā patēriņa efekts - mājsaimniecības iegādājas preces, kuru iegādi iepriekš bija atlikušas uz tālāku nākotni. Pie tam mazumtirdzniecības izaugsmi stimulē arī zemas noguldījumu un kredītu procentu likmes.

Papildus norisēm Latvijā patērētāju un tirgotāju noskaņojuma rādītāji ievērojami pieauga arī divās mūsu galvenajās partnervalstīs (Lietuvā un Igaunijā). Ņemot vērā to, ka šo valstu pieprasījums arī iepriekš veidoja lielāko devumu Latvijas ārējā pieprasījuma izaugsmē, tas nodrošināja strauju eksporta izaugsmi Latvijā. Eksporta uzņēmumu ienākumu pieaugums ļauj palielināt šajos uzņēmumos nodarbināto ienākumus un patēriņu, tādējādi veicinot arī mazumtirdzniecības pieaugumu Latvijā.

Pozitīvie rezultāti vērtējami vēl pozitīvāk, ņemot vērā to, ka daži faktori mazumtirdzniecību varēja ietekmēt negatīvi. Pirmkārt, ļoti augstie apkures rēķini samazina mājsaimniecību rīcībā esošos ienākumus pēc komunālo rēķinu nomaksas, kas tādējādi ierobežo to rocību. Un, esot aukstam decembra mēnesim, cilvēki varēja nojaust, ka janvārī būs jāapmaksā augstie apkures rēķini par decembra mēnesi, tādēļ mazāk tērēt. Tomēr dati neuzrāda, ka tas būtu bremzējis patēriņu.

Otrkārt, mājsaimniecībām izsniegto patēriņa kredītu apjoma atlikums turpina sarukt, kas neveicina patēriņu. Šeit gan jāņem vērā, ka kredītu statistika neiekļauj pārējo, ne-MFI (monetāro un finanšu institūciju) izsniegto kredītu piedāvājumu, ko cilvēki parasti izmanto vairāk patēriņam vai kādu maksājumu veikšanai.

Lai gan vēl nav pieejami dati par Igaunijas mazumtirdzniecības apgrozījumu decembrī (tie tiks publicēti rīt), pašlaik pieejamie dati ļauj secināt, ka Latvijā vidējais mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums 2012. gadā bija ievērojami lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā. To labi izskaidro tas, ka Latvijā no 2012. gada janvāra līdz decembrim bija novērots visstraujākais patērētāju noskaņojuma pieaugums. Turklāt, kā izteicies "Swedbank" galvenais ekonomists Nerijus Mačiulis, izskatās, ka latvieši izmanto savus ienākumus patēriņam, kamēr lietuvieši lielāku daļu no saviem ienākumiem novirza uzkrājumiem.

Prognozējot mazumtirdzniecības dinamiku Baltijas valstīs tuvākajā laikā, gribu pievērst uzmanību dažām katras valsts izmaiņām likumos, kas var pozitīvi ietekmēt patēriņu un mazumtirdzniecību. Latvijā kopš šā gada sākuma samazinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis palielina algu pēc nodokļiem un tādēļ varētu pozitīvi ietekmēt arī patēriņu. Lietuvā minimālās algas pieaugums varētu atstāt pozitīvo ietekmi uz mazumtirdzniecību, tomēr jāņem vērā to, ka daļa no neoficiāliem ienākumiem varētu kļūt par oficiāliem, tādējādi minimāli uzlabojot iedzīvotāju pirktspēju. Savukārt Igaunijā pozitīvi mazumtirdzniecību varētu ietekmēt 2013. gada valsts budžets, kas mērķē uz nodokļu sloga darbaspēkam samazināšanu.