Precizētais rādītājs apstiprina straujo IKP izaugsmi 1. ceturksnī

Centrālās statistikas pārvaldes publicētais precizētais rādītājs apliecina straujo iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi 1. ceturksnī, provizorisko rādītāju gan gada, gan ceturkšņa izteiksmē uzlabojot 0.1 procentu punktu. Tātad: gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā 2011. gada 4. ceturksni IKP ir audzis par 1.1% (iepriekš lēstā 1.0% vietā), savukārt salīdzinājumā ar 2011. gada 1. ceturksni, tas ir, gada laikā, IKP ir audzis par 6.9% (iepriekš lēsto 6.8% vietā).

2012. gads ir garais gads un papildu februāra diena veido visai prāvu ietekmi uz 1. ceturkšņa sniegumu – ja kalendāro dienu skaita neizlīdzinātajos datos gada izaugsme bija 6.9%, tad izlīdzinātajos datos – 5.6% (ātrais novērtējums uzrādīja 5.5%).

Eurostat dati liecina, ka 1. ceturksnī tautsaimniecības izaugsmes ziņā Latvija ir bijusi Eiropas līdere. Eiropas Savienības kopējais IKP gan saglabāja pieaugumu gada izteiksmē, bet tas bija niecīgs – vien 0.1%. Savukārt Eiro zonas IKP uzrādījis to pašu 0.1%, bet jau ar negatīvu zīmi, proti, kritumu. Ceturkšņu izteiksmē IKP Eiropā palicis nemainīgs, kas gan vērtējams vēl kā labs sniegums, ņemot vērā, kritumu 4. ceturksnī.

Pērnā gada 2. pusgadā eksporta kā galvenā izaugsmes nodrošinātāja čempiona titulu atņēma investīcijas, lielā mērā pateicoties valsts ieguldījumiem infrastruktūrā. Šā gada 1. ceturksnī investīcijas turpināja kāpināt gada izaugsmes tempu (nu jau augot par 39.0%), savukārt eksporta gada izaugsmes tempi pakāpeniski sarūk. Tādējādi investīcijas saglabā ceļojošo čempiona kausu arī šajā ceturksnī.

Joprojām ir samērā lēna privātā patēriņa izaugsme (5.4%), par ko jau varēja nojaust no gaužām nepārliecinošās vidējās algas dinamikas. Salīdzinājumā ar 2011. gada 1. ceturksni vidējā bruto darba samaksa nominālā izteiksmē pieauga par 3.7%, ņemot vērā cenu pieaugumu, pirktspējas uzlabojums ir niecīgs. Laba ziņa - nodarbinātības kāpums par 2.6% (g/g) nodrošina rocības palielināšanos plašākam iedzīvotāju lokam.

Tāpat kā pēdējos ceturkšņos eksporta preču ražošanai nepieciešamo starppatēriņa preču un investīciju preču ievedums noteica augstu reālā preču un pakalpojumu importa pieaugumu (par 9.5%). Eksporta izaugsme (par 9.9%) atšķirībā no iepriekšējiem ceturkšņiem šoreiz ir apsteigusi importa pieauguma tempu.

Šoreiz spilgtāku lomu IKP izlietojuma sadalījumā ir nospēlējušas krājuma pārmaiņas, nosakot 3.7 procentu punktu negatīvu devumu IKP pieaugumā. Šā gada 1. ceturksnī krājumi nedaudz saruka, savukārt pērn tiem bija pieaugoša dinamika.

Vērtējot nozaru sniegumu, redzams, ka tāpat kā iepriekšējos ceturkšņos iekšzemes kopprodukta kāpumu galvenokārt nodrošinājušas četras nozares: apstrādes rūpniecība (2.0 procentu punktus), tirdzniecība (1.5 procentu punktus), būvniecība (0.9 procentu punktus) un transports (0.6 procentu punktus). Prāvs devums IKP kāpumā joprojām ir arī produktu nodokļiem (1.1 procentu punkts).

Nu jau labu laiku Latvijas izaugsmes perspektīvas apdraud ārēji apstākļi, ne vairs vāja konkurētspēja, nesamērīgi valsts izdevumi vai problēmas banku sektorā, kas kā problēmas ar kopējiem pūliņiem vismaz uz kādu brīdi ir noņemtas no dienas kārtības. Kā negaisa laikā vērojam zibens uzplaiksnījumus globālajā ekonomikā un gaidām tam sekojošus pērkona dārdus - būs vai nebūs, skaļi un draudīgi, vai tik klusu noducinās? Pēdējos ceturkšņos ekonomiku stiprināja ar krietnu aizkavēšanos no ziemas miega modies iekšzemes pieprasījums un labāka situācija nekā gaidīts galvenajās tirdzniecības partnervalstīs (arī galvenokārt uz spēcīgāka šo valstu iekšējā patēriņa rēķina). Tomēr nu jau pavisam droši varam runāt par gaidāmu pieaugumu tempu kritumu, to sola teju visi eksportētāji.