Precizētais rādītājs uzrāda straujāku IKP izaugsmi 3.ceturksnī

Centrālās statistikas pārvaldes precizētais rādītājs uzrāda straujāku iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi 3. ceturksnī, nekā ātrajā novērtējumā. Tādējādi apstiprinājušies ekonomistu vērtējumi, ka tas varētu tikt labots uz augstāku. Tātad 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP ir audzis par 1.7% (iepriekš lēsto 1.3% vietā), savukārt salīdzinājumā ar 2010. gada 3. ceturksni, tas ir, gada laikā IKP ir audzis par 6.6% (iepriekš lēsto 5.7% vietā).  

Privātais patēriņš 3. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu ir audzis par 5.4%, pieauguma tempam uzlabojoties. Tempa palielinājums noticis, pat neraugoties uz augstāku bāzi, jo 2010. gada 2. pusgadā mājsaimniecību izdevumiem bija vērojams straujāks kāpums atliktā patēriņa dēļ – aktīvākai iepriekšējo periodu uzkrājumu izmantošanai. Tomēr vājās pirktspējas un augstā mājsaimniecību parāda līmeņa dēļ privātā patēriņa atjaunošanās noris samērā lēni. Lai gan nodarbinātības un vidējās algas kāpums nodrošina iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu palielinājumu, cenu kāpums ierobežojis pirktspējas uzlabošanos.

2010. gada 3. ceturksnī investīciju dinamikā novērojām ļoti spēju kāpumu, kas līdz ar tālāku svārstīgu, bet kopumā pozitīvu tendenci, nodrošināja ievērojamus gada pieauguma tempus. Pirmajos trijos ceturkšņos salīdzinājumā ar pērno gadu investīciju apjoms kāpa vidēji par 25%(tajā skaitā 3. ceturksnī par 24.4% g/g). Pozitīvas pārmaiņas bija redzamas arī investīciju struktūrā. Straujāk auga produktīvās investīcijas – 2011. gada deviņos mēnešos pusi no nefinanšu investīcijām veidoja ieguldījumi rūpniecībā un transporta nozarē. Investīciju kāpumu nodrošina kā ES fondu līdzekļu finansētie investīciju projekti, tā arī pašmāju lielo uzņēmumu plānotās investīcijas un kreditēšanas pieejamības atjaunošanās konkurētspējīgiem projektiem. Būtisku artavu investīciju kāpumā devušas arī ārvalstu tiešās investīcijas.

Preču un pakalpojumu importa apjomi jau kopš pērnā gada aug ļoti strauji (3. ceturksnī – par 17.5% g/g), ko galvenokārt nosaka eksporta produkcijas ražošanai nepieciešamo starppatēriņa preču ievedums. Investīciju straujais kāpums pēdējā laikā kāpinājis arī kapitālpreču importu.

Reālā preču un pakalpojumu eksporta izaugsme 3. ceturksnī ir saglabājusies augstā līmenī (10.3%). Temps gan sarucis augstākas bāzes dēļ. Tomēr norises globālajā ekonomikā neļauj cerēt uz tikpat dinamiskas attīstības saglabāšanos nākamgad. Ja iepriekš cerējām, ka negatīvie procesi Eiropas dienvidvalstīs mūs tik ļoti neskars, jo tās nav Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu skaitā, tad pēdējos mēnešos redzam, ka iezīmējas pasliktinājums iekšzemes un ārējā pieprasījumā arī Baltijas valstīs. "Snoras" bankas darbības apturēšanas dēļ ir krietni samazinātas Lietuvas tautsaimniecības attīstības prognozes. Igaunijas IKP 3. ceturksnī uzrādīja ievērojamu izaugsmi (par 8.5%), tomēr arī tur optimisms par nākotnes norisēm noplok. Pēdējos mēnešos uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji ļoti strauji pasliktinājušies. Izaugsme bremzējas arī rūpniecībā. Kaimiņvalstu iekšzemes pieprasījuma kritums mazinās arī šo valstu pieprasījumu pēc importa, kas attiecīgi atspoguļosies Latvijas eksporta datos.

Vērtējot nozaru sniegumu, redzams, ka iekšzemes kopprodukta kāpumu galvenokārt nodrošinājušas četras nozares: tirdzniecība (1.8 procentu punktus), būvniecība (1.4 procentu punktus) un apstrādes rūpniecība (1.2 procentu punktus), transports (1.1 procentu punktu). Jaunums šajā galveno nozaru sarakstā salīdzinājumā ar pagājušo ceturksni ir būvniecības iekļūšana līderēs, turklāt uzreiz "pirmajā vietā". Iepriekšējos ceturkšņos būvniecībā bija vērojami kritumi. Prāvs devums IKP kāpumā ir arī produktu nodokļiem (0.9 procentu punkti). Kritums un attiecīgi arī negatīvs devums (0.8 procentu punktu) IKP pārmaiņās ir vienai nozarei – operācijām ar nekustamo īpašumu.