Preču eksportam grūti laiki, tekošajā kontā saglabājas deficīts

Šī gada 3. ceturksnī Latvijas maksājumu bilancē tekošajā kontā reģistrēts deficīts 558 miljonu eiro apmērā, tas ir, 5.3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lai arī deficīts ir nedaudz lielāks par šī gada pirmo pusgadu, tas tomēr ir mazāks nekā 2021. un 2022. gadā (gan miljonos eiro, gan pret IKP). Šogad deviņos mēnešos tekošā konta deficīts bija 1.4 miljardi eiro, kas ir 4.8 % no IKP.

Eiropas tautsaimniecības bremzējas – augsto procentu likmju iespaidā apstājušies nekustamo īpašumu un būvniecības sektori un mazinājies patēriņš. Tas nozīmē Latvijas eksportētājiem vājāku ārējo pieprasījumu un virknei Latvijas eksportam nozīmīgu preču arī zemākas cenas. Lai arī cenas pēc ilgstošāka krituma ir stabilizējušās, nozīmīgāko tirdzniecības partneru attīstība šobrīd optimismu nevieš.

Eiropas ekonomikas nedienas turpina atsaukties uz preču eksportu

Preču eksporta vērtības kritums pret pagājušo gadu bijis pamatīgs, tomēr jāņem vērā, ka pērn tika piedzīvots iespaidīgs eksporta vērtības kāpums. Tādējādi šī brīža situācija, nevis 2022. gads, drīzāk uzskatāma par tuvāku normālajai. Šogad būtiski zemākas cenas ir dažādām Latvijai nozīmīgām eksporta preču grupām, piemēram, labībai, kurai šogad arī bijusi mazāka raža par pagājušā gada rekordražu, un arī kokmateriāliem, pēc kuriem krities pieprasījums nozīmīgās tirdzniecības partnervalstīs (piemēram, Skandināvijā). Tāpat būtiski sarukusi arī dažādu energoresursu cena, mazinot eksportēto minerālproduktu (piemēram, elektroenerģijas un dabasgāzes) vērtību. Tomēr dažu preču, piemēram, alkohola un tekstila izstrādājumu eksports pat nedaudz audzis.

Preču importā pēc trakā kāpuma daudz mazāks energoresursu imports

Preču importa vērtība kritusies nedaudz lēnāk par eksportu, tomēr kritums tāpat gada griezumā bijis lielāks par 20 %. Šo samazinājumu galvenokārt veido minerālprodukti – naftas produkti, dabasgāze, elektroenerģija –, kuru imports bijis trīsreiz mazāks nekā pagājušogad. Jāņem vērā, ka nenoteiktība pirms gada bija krietni vien lielāka un cenas bija rekorda augstumos. Kopumā, lai arī mazāk strauji, vērtība samazinājusies arī citu preču importam, – par ceturtdaļu zemāks koksnes imports, par piekto daļu samazinājies plastmasas izstrādājumu imports. Noturīgāks bijis satiksmes līdzekļu un pārtikas imports.

Aktīvāks tūrisms, bet vājāki citi pakalpojumi

Pakalpojumu tirdzniecībā nedaudz aktīvāks bijis ārvalstu tūrisms, un šī gada tūrisma sezona Latvijā bijusi labāka par 2022. gadu. Tādējādi labāk sokas arī gaisa transportam, pretstatā vairāk ar preču tirdzniecību saistītajam autotransportam, kura sniegums 3. ceturksnī bijis vājāks arī par šī gada pirmo pusi. Pēdējā laikā pakalpojumu eksporta izaugsmi noteikušie telesakaru, datoru un citi saimnieciskie pakalpojumi vērtībā bijuši līdzīgi aizvadītajam gadam, norādot uz izaugsmes sabremzēšanos arī modernajos pakalpojumos, ne tikai tradicionālajos. Līdzīgas tendences gan vērojamas arī pakalpojumu importā, tādējādi pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums bijis aptuveni tāds pats kā pirms gada.

Ārvalstu tiešās investīcijas joprojām spēcīgas

Ārvalstu tiešo investīciju ieplūdes 3. ceturksnī sasniedza 4.6 % no IKP, galvenās ieplūdes notikušas profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos, finanšu darbībās, tirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā. Joprojām turpinoties Krievijas investīciju izplūdei, pārējo valstu investīciju apjoms krietni pārsniedz izņemtās investīcijas, liecinot par to, ka ārvalstu investoru acīs Latvijas pievilcīgums nav mazinājies arī sarežģītos laikos.

Plašāk par Latvijas preču eksporta sniegumu pēdējos gados lasiet rakstā Kā sokas Latvijas konkurētspējai sarežģītos laikos.