Privātajam sektoram – arī šogad līdera pozīcijas darba samaksas fonda kāpumā

Vidējās algas gada kāpuma tempa paātrinājums 2013. gada 3. ceturksnī līdz 5.1% saistāms ar bāzes efektu, kamēr sezonāli izlīdzinātais algas ceturkšņa pieaugums saglabājās stabils. Ierasto līdera lomu darba samaksas fonda kāpumā šogad ietur privātais sektors, tādējādi pozitīvās norises darba tirgū ir ilgtspējīgas un atspoguļo reālo situāciju, nevis mākslīgus īstermiņa pasākumus krīzes seku (nevis cēloņu) novēršanai (piemēram, valsts subsidētie pagaidu darbi).

Nepieciešamība noturēt labākus darbiniekus un ieinteresēt viņus uzņēmuma sniegumā nosaka atalgojuma neregulārās komponentes strauju pieaugumu. Zīmīgi, ka, pretēji sabiedrībā dzirdētajam stereotipam, prēmijas un bonusi privātajā sektorā jau piekto gadu pēc kārtas ir lielāki nekā sabiedriskajā.

Nodarbināto atlīdzības daļa pievienotajā vērtībā (labour income share) ir tikai nedaudz zemāka par Latvijas vēsturiski vidējo rādītāju 55% apmērā. Pirmkārt, tas liecina, ka darba tirgus situācija uzlabojusies tiktāl, ka vairs nav savienojama ar patēriņa cenu deflāciju vai nulles inflāciju, tai pašā laikā neapdraudot cenu stabilitāti – zemu un prognozējamu inflāciju – vidējā termiņā. Otrkārt, tas atspoguļo darba ražīguma izšķirošo lomu turpmākā atalgojuma kāpumā. Algas mainās nevis ar valdības lēmumu vai uzņēmēju labu gribu; to nosaka pievienotās vērības jeb produktivitātes dinamika konkrētam darbiniekam, uzņēmumam, nozarei un tautsaimniecībai kopumā.

Nodarbinātības un atalgojuma kāpums turpināsies arī nākamgad. Konjunktūras apsekojumi liecina, ka vairāk uzņēmēju plāno palielināt darbinieku skaitu nekā samazināt (Eiropas Komisijas dati). Savukārt darbaspēka trūkuma novērtējums ir stabils, liecinot, ka algas kāpums tiks balstīts uz darba ražīguma pieaugumu, tātad būs ilgtspējīgs un nepasliktinās tautsaimniecības konkurētspēju.