Prognoze piepildījusies - mazumtirdzniecība februārī sarukusi

Mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās februārī, izslēdzot sezonālo ietekmi, saruka par 1.2%. Iepriekšējā mēneša komentārā izteicu prognozes, ka pēc pāris mēnešus ilgušās izaugsmes februārī varētu gaidīt kritumu, jo Ziemassvētku brīvdienas Latvijā pavadījušie Krievijas viesi būs devušies mājup, savukārt iedzīvotāju pirktspēju ierobežos aukstās ziemas dēļ augušie apkures rēķini. Arī patērētāju un tirgotāju noskaņojuma rādītāji uzrādīja strauju pasliktinājumu. Tātad prognoze ir apstiprinājusies. To apliecina arī tirdzniecības preču struktūra, jo kritumu galvenokārt noteica nepārtikas preču pieprasījums.

Neraugoties uz mazumtirdzniecības apjomu kritumu, tirdzniecības nozarei kopumā gan varētu klāties labāk – automobiļu pieprasījums ir audzis, un pēdējā laikā strauja izaugsme vērojama vairumtirgotājiem, kas veido teju pusi no nozares apgrozījuma.

Gada izteiksmē (salīdzinājumā ar 2012. gada februāri) Latvijas mazumtirdzniecības kāpums ir bijis 5.7%, kas joprojām ir pieklājīgs sniegums salīdzinājumā ar citu Eiropas Savienības valstu mazumtirdzniecības apgrozījuma pārmaiņām. Eiropas Savienības valstu pārdošanas apjomiem jau kopš septembra vērojams gada tempu kritums, turklāt Kipras finanšu problēmas var atkal iedragāt jau tā trauslās Eiropas tautsaimniecības stabilizēšanās tendences.

Arī tādas mazas valsts kā Kipra nedienas rada tālāku cēloņsakarību virkni. Lai gan vienošanās par starptautisko aizdevumu un nepieciešamajiem sāpīgajiem risinājumiem sniedz drošāku pamatu nākotnei, tomēr ierobežotā pieeja saviem uzkrājumiem samazinās arī iedzīvotāju un tūristu pirktspēju un pieprasījumu pēc citu valstu saražotajām precēm. Kipra mums nav nozīmīga tirdzniecības partnervalsts, un tiešas pieprasījuma sarukuma sekas līdz Latvijai tikpat kā nesniedzas. Tomēr kopējo uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma pasliktinājums ietekmēs tēriņu un uzkrāšanas lēmumus arī citviet Eiropā, un tas jau ir nozīmīgāks risks, kas var negatīvi ietekmēt arī pieprasījumu pēc Latvijas ražojumiem.

Pozitīvus aspektus šajā situācijā saskatīt ir grūti, bet ne neiespējami. Latvijas ražotāji un tirgotāji ir ne reizi vien apliecinājuši, ka spēj pielāgoties arī grūtībās – izkonkurēt krīzēs mazāk rūdītos konkurentus, izmantot zemākas eiro vērtības priekšrocības, lai palielinātu tirgus daļas. Savukārt šie iekarotie jaunie tirgi un pasūtījumi nodrošina peļņu pašmāju ražotājiem un tirgotājiem, kā arī algas un darba vietas darba ņēmējiem.