Ražotāju cenas oktobrī ietekmējusi ražošanas sadārdzināšanās apstrādes rūpniecībā

2012. gada oktobrī ražotāju cenu gada pieauguma temps sasniedza 2,9%, kas ir mazāk nekā vidēji pirmajos 10 mēnešos, ar nelielu pieauguma tendenci. Mēneša laikā pieaugums bija par 0.2%, ražotāju cenām paliekot nemainīgām iekšzemes tirgū pārdotajām precēm.

Atsevišķu apstrādes rūpniecības nozaru devums ražotāju cenu mēneša pieaugumā, pp

Avots: CSP 

Ražotāju cenu kāpumu oktobrī galvenokārt noteica ražošanas sadārdzināšanās vairākās apstrādes rūpniecības nozarēs, turklāt sortimenta ietekmē straujāks kāpums bija vērojams šo nozaru eksportam domātajai produkcijai (sk. 1. att.). Šāda atšķirība var liecināt gan par abiem tirgiem mērķētās produkcijas atšķirīgo sortimentu, kura ražošanā izmanto atšķirīgas izejvielas, gan arī par atšķirīgu cenu noteikšanas politiku dažādiem tirgiem, ko ietekmē pirktspēja. Turklāt šāda tendence apstiprina arī iepriekš pausto, ka iekšzemes tirgū patlaban nav vērojamas pazīmes, kas liecinātu par inflācijas spiediena iespējamo pastiprināšanos tuvākajā nākotnē.

Ražotāju cenas pieauga arī apģērba, dzērienu, kā arī pārtikas ražošanā (šajā nozarē abiem tirgus virzieniem simetriski - par 1.3%). Pārtikas ražošanas sadārdzināšanos varētu drīzāk saistīt ar izejvielu izmaksām, jo pārtikas cenu kāpums, kas pasaules tirgū jau ir mitējies, pakāpeniski ienāk Latvijas ražotāju cenās (un pēcāk – patēriņa cenās).

Tikmēr ražotāju cenu kāpumu kopumā samērā maz varētu saistīt ar darbaspēka izmaksu dinamiku. Pirmkārt, darba ražīguma kāpums apstrādes rūpniecībā ir straujš, tādēļ algas kāpums ir pamatots un nesadārdzina saražotās produkcijas vienības izmaksas. Otrkārt, darbaspēka trūkums kā nozīmīgs ražošanu kavējošs faktors ir vērojams vien dažās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas konjunktūras aptaujas datiem 4. ceturksnī darbaspēka trūkumu par galveno uzņēmējdarbības kavējošo faktoru min 8.7% aptaujāto rūpniecības uzņēmēju, un tas pārsvarā vērojams ilglietojuma patēriņa preču ražošanā, it īpaši apģērbu, mēbeļu un transportlīdzekļu ražošanā (attiecīgi 24.3%, 16.5% un 14.5%). Savukārt pārtikas rūpniecībā un kokrūpniecībā darbaspēka trūkums tiek pieminēts daudz retāk. No nozarēm, kurās tas minēts vismaz 10% gadījumu, vienīgi apģērba ražošanā ir augušas ražotāju cenas, savukārt citās nozarēs (piemēram, mēbeļu, transportlīdzekļu, elektrisko iekārtu, ķīmiskās rūpniecības produkcijas, metālizstrādājumu ražošanā) tās oktobrī saruka vai nemainījās. Tai pat laikā nozarēs, kas par darbaspēka trūkumu nesūdzas (vai gandrīz nesūdzas), ražotāju cenas aug (piemēram, dzērienu ražošanā, poligrāfijā, koksnes izstrādājumu un nemetālisko minerālproduktu ražošanā).

Kā bija gaidīts, ražotāju cenas enerģijas ražošanā pat nedaudz saruka, jo, lai gan resursu cenas pasaulē saglabājās augstas un Latvijas enerģijas ražošana ir atkarīga no importētajiem energoresursiem, resursu cenām vairs nebija tik izteiktas pieauguma tendences kā iepriekš un lielākie enerģijas ražotāji nesteidza iesniegt jaunus tarifu plānus vai paaugstināt cenas esošo plānu ietvaros, piemēram, gāzei vai siltumenerģijai. Savukārt tie enerģijas ražotāji, kam bija vajadzība vai iespēja mainīt tarifus (tajā skaitā - pazemināt, piemēram, ražošanas modernizācijas dēļ), to nedarīja masveidīgi līdz ar apkures sezonas sākumu. Tādējādi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai pakāpeniski apstiprinot jaunos tarifus vairākās Latvijas pilsētās un novados, tie mēreni un pakāpeniski ietekmēs ražotāju cenas un daudzos gadījumos pat varētu līdzsvaroties to pazeminošā vai paaugstinošā ietekme uz ražotāju cenu kopējo līmeni.