Ražotāju cenas pieaug, straujāk - eksportētajai produkcijai

Ražotāju cenu indekss arī februārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi turpināja palielināties. Pieauga gan iekšzemes tirgū pārdotās, gan eksportētās produkcijas ražotāju cenas, tomēr, kā novērojams pēdējā laikā, vietējam tirgum ražoto produktu un eksportētās produkcijas ražotāju cenu dinamikas krasi atšķiras. Eksportētās produkcijas ražotāju cenas, pieaugot pasaules cenām, turpina palielināties, un uzrāda kāpumu arī pret iepriekšējā gada februāri, gan nozīmīgi atpaliekot no augstākā līmeņa 2008. gada vidū. Arī vietējā tirgū pārdoto preču cenas pasaules cenu dinamikas ietekmē kāpa, taču, saglabājoties zemam pieprasījumam, kā arī turpinot mazināties darbaspēka izmaksām iekšzemē, ražotāju cenu līmenis vietējai produkcijai pieauga tikai nedaudz.

Papildus tam, ka valstīs, uz kurām produkciju eksportējam, pakāpeniski atsākas izaugsme un pieaug pieprasījums, eksportētās produkcijas cenu pieaugumu noteicis arī pasaules izejvielu cenu pakāpenisks kāpums, kas ietekmē cenas Latvijā ar nelielu laika nobīdi.

Gada sākumā pasaulē augušas melno metālu cenas, tādējādi arī ietekmējot metāla cenas Latvijā. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (Food and Agriculture organization) aprēķinātais pasaules pārtikas cenu indekss jau kopš janvāra stabilizējies, pat nedaudz pazeminājies. To galvenokārt nosaka labības cenu dinamika un piena cenu kritums, kas pagājušā gada beigās bija visai strauji kāpušas, izraisot arī piena cenu pieaugumu Latvijā. Tomēr pēc kāpuma janvārī pārtikas cenas atkal samazinājās. Sagaidāms, ka pārtikas produktu uzkrājumiem pasaulē, īpaši Eiropā, saglabājoties augstā līmenī, pārtikas cenu kāpums nākotnē būs mērens.

Gaidāms, ka arī nākotnē šie faktori turpinās ietekmēt ražotāju cenu attīstību. Pieaugot pasaules cenām, varam gaidīt eksportētās produkcijas ražotāju cenu turpmāku palielināšanos, tomēr darbaspēka izmaksu kritums Latvijā joprojām dos Latvijas uzņēmumiem iespēju veiksmīgi konkurēt ar citu valstu ražotājiem. Vietējā tirgū zemais pieprasījums un krītošās darbaspēka izmaksas turpinās noteikt lejupvērstu spiedienu uz cenām, bet piedāvājuma faktori ievērojami vājinās cenu krituma tendenci.