Ražotāju cenas sarūk, piedāvājuma puses spiediens uz cenām joprojām zems

2013. gada februārī ražotāju cenas iekšzemē pārdotajai produkcijai saruka, un kritums bija pietiekami liels (-0.4%), lai samazinātu arī kopējo ražotāju cenu indeksu (par 0.2%). Kā bija gaidāms, šādu cenu dinamiku galvenokārt noteica enerģijas ražošanas nozare (kas pārsvarā darbojas iekšzemes tirgū), visticamāk, iepriekšējo periodu vidējās resursu cenas krituma iespaidā. Rezultātā arī ražotāju cenu gada pieauguma temps ir samazinājies līdz 1.7%, kas ir zemākais līmenis kopš 2010. gada aprīļa. Šā gada pirmajos mēnešos atšķirība starp ražotāju cenu indeksa gada pieaugumu iekšzemes un ārējam tirgum ražotajai produkcijai ir būtiski sarukusi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un kļuvusi negatīva. Tas palielina ražotāju izmaksu konkurētspēju iekšzemes tirgū.

Atsevišķu nozaru devums ražotāju cenu indeksa mēneša pārmaiņās iekšzemes tirgum ražotajai produkcijai (pp).

Avots; CSP

Līdzīgi kā 2012. gada 4. ceturksnī, arī šā gada sākumā nav vērojams darbaspēka izmaksu spiediens apstrādes rūpniecības nozarēs, kur ražotāju cenas aug visvairāk. Straujākais ražotāju cenu kāpums šā gada janvārī-februārī salīdzinājumā ar 2012. gada 4. ceturksni ir bijis tādās nozarēs kā ādas un tās izstrādājumu ražošana, poligrāfija un ierakstu reproducēšana, metālu ražošana un citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana, kas darbaspēka trūkumu kā attīstības kavēkli atzīmē samērā reti. Eiropas Komisijas publicētie uzņēmēju apsekojuma dati liecina, ka 10 no 33 apstrādes rūpniecības nozarēm 2013. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2012. gada 4. ceturksni ir audzis to uzņēmēju īpatsvars, kas atzīmē darbaspēka trūkumu kā ražošanu ierobežojošu faktoru. Tomēr neatkarīgi no tā, vai īpatsvars ir audzis vai samazinājies, tikai četrās no 33 nozarēm šādu atbilžu īpatsvars ir vismaz 10% (arī pirms gada tās bija četras, bet 2012. gada 4. ceturksnī tādas bija astoņas apstrādes rūpniecības nozares).

Tuvāko mēnešu mērenas ražotāju cenu izmaiņas noteiks gan ārējie faktori (martā ir samazinājušās naftas produktu cenas), gan atsevišķi jau agrāk minētie iekšzemes faktori (piemēram, gaidāmā ietekme no siltumenerģijas ražošanas jaunajās biokurināmā stacijās Rīgā un pārejas uz siltumenerģijas ražošanu koģenerācijā Rēzeknē). Ražotāju cenu tendenci negatīvi (pieauguma virzienā) var ietekmēt elektroenerģijas sadārdzināšanās rūpnieciskajiem ražotājiem elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) pieauguma dēļ. Lai gan jaunā OIK rēķinos parādīsies no aprīļa, tomēr ietekme uz konkrētu ražojumu cenām būs atkarīga no elektroenerģijas izmaksu īpatsvara ražošanas izmaksu struktūrā, bet to tālākā ietekme uz patēriņa cenām – no tā, vai ražotājs darbojas iekšzemes tirgū. Šī ietekme var arī izpausties pakāpeniski ilgākā laikā atkarībā no uzņēmuma noslēgto piegāžu līgumu darbības laika, iespējām absorbēt izmaksu pieaugumu, laikus nodrukāt jaunos cenrāžus utml.