Ražotāju cenas stabilizē ražošana iekšzemes tirgum

2013. gada martā salīdzinājumā ar februārī ražotāju cenas būtiski neauga (+0.1%) un iekšzemē pārdotajai produkcijai turpināja pat sarukt (par 0.4%), jo jau vairākus mēnešus kā galvenais to samazinošais komponents saglabājās enerģijas ražošanas cenas. Tā kā enerģijas ražošanas cenu kritums pārsniedza to, kāds bija vērojams pērn martā, tad ražotāju cenu gada pieaugums iekšzemē pārdotajai produkcijai saruka līdz 0.8%, arvien mazāk iespaidojot patēriņa cenu līmeni.

Kopējā ražotāju cenu indeksa gada pieauguma temps daļēji bāzes faktoru ietekmē palielinājās līdz 2.2%, un to galvenokārt ietekmēja eksportam ražotās apstrādes rūpniecības produkcijas cenu pārmaiņas. Pērn martā bija vērojams ražotāju cenu kritums materiālietilpīgo nozaru – koksnes un metālu ražošanas - eksportētajai produkcijai (cenu pārmaiņas metālu ražošanā eksportētajai produkcijai nojaušamas pēc kopējā un iekšzemē pārdotās produkcijas cenu indeksa atšķirības). Šogad martā gan bija vērojams vairāku metālu un koksnes resursu cenu kritums pasaules tirgū, bet tas neizraisīja eksportētās produkcijas ražotāju cenu samazināšanos. Metālu ražošanas nozarē to varētu ietekmēt "Liepājas Metalurga" darbības sašaurināšanās, kur kapacitātes uzturēšanas izmaksas neļauj mazināt pārdodamās produkcijas cenas. Tā kā minētās nozares lielu daļu produkcijas pārdod ārējā tirgū, turklāt to ražotā produkcija pārsvarā neietver patēriņa preces, tad tās būtiski neietekmēja iekšzemē pārdoto preču ražotāju cenu indeksu, kā arī patēriņa cenu līmeni. Eksportētās apstrādes rūpniecības produkcijas sadārdzināšanos mēneša un gada laikā būtiski ietekmēja arī citas nozares, piemēram, ķīmiskā rūpniecība un apģērbu ražošana.

Tā kā aprīlī naftas cenām pasaules tirgū ir vērojama samazināšanās tendence, tad arī t.s. slīdošā vidējā naftas produktu, tostarp mazuta cena tuvākajā laikā varētu saglabāties visnotaļ stabila vai nedaudz sarukt. Tā varētu turpināt pozitīvi ietekmēt energoresursu cenu pārdošanas cenu Latvijā, līdzīgi kā tas bija vērojams gada sākumā. Šis faktors vismaz daļēji kompensētu elektroenerģijas cenu rūpnieciskajam sektoram pieauguma negatīvo ietekmi, kā arī labvēlīgi ietekmētu lauksaimniecības un pārtikas preču cenu dinamiku iekšzemē no izmaksu viedokļa (t.i., tiktāl, cik to nenosaka laikapstākļi un raža). Arī algu spiedienam uz ražotāju un patēriņa cenu līmeni tuvākajā laikā nevajadzētu atjaunoties, jo eksporta tirgus patlaban strauji neattīstās un nozīmīgs ārējā pieprasījuma kāpums nav gaidāms, tādējādi ražotāji mēģinās pēc iespējas nepalielināt esošās produkcijas vienības izmaksas.