Ražotāju cenu pieaugumu ierobežo uz iekšzemes tirgu vērstās nozares

Ražotāju cenas iekšzemes tirgū pārdotajai produkcijai maijā saruka par 0.2%, galvenokārt uz enerģijas ražošanas un ar mājokļa uzturēšanu saistīto nozaru (ūdensapgāde, atkritumu apsaimniekošana) rēķina, bet apstrādes rūpniecībā ražotāju cenas pieauga par 0.4%. Arī ārējam tirgum ražotajai apstrādes produkcijai ražotāju cenas auga un nodrošināja kopējo ražotāju cenu rūpniecībā pieaugumu par 0.3% salīdzinājumā ar aprīli un par 2.2% salīdzinājumā ar 2012. gada maiju. Gada pieauguma tempa neliela palielināšanās gan vairāk saistīta ar t.s. bāzes efektu, jo pērn maijā savukārt bija vērojams lielākais ražotāju cenu mēneša samazinājums gada laikā.

Ražotāju cenu tālākai attīstībai ir labvēlīga gan samērā mierīgā situācija pasaules resursu tirgos, gan līdzsvarota tautsaimniecības attīstība iekšzemē. Tādējādi izmaksu spiediens uz patēriņa cenām joprojām neaug.

Tādu Latvijas rūpniecībai svarīgu izejmateriālu kā metāli un koksne cenas pasaulē maijā lielākoties bija stabilas vai ar nelielu samazinājumu. Arī naftas cenas svārstījās samērā nelielā amplitūdā. Lai gan lauksaimniecības un pārtikas preču indekss nedaudz auga, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas vērtējums par 2013./2014. mārketinga gada ražu, patēriņu un krājumu pārmaiņām ir pozitīvs (t.i., šie rādītāji salīdzinājumā ar iepriekšējo mārketinga gadu augs) un krājumu palielināšanās nodrošinās arī stabilu cenu līmeni. Tādējādi materiālu izmaksu spiediena uz ražošanas sadārdzināšanos rūpniecībā nav. Pārtikas importa cenas tomēr saglabājas ar nelielu risku, jo jūnijā salīdzinājumā ar maijā veiktajām aplēsēm Eiropas lielāko Melnās jūras reģiona graudu eksportētāju valstu 2013./2014. mārketinga gada ražas prognozes ir nedaudz samazinātas pretstatā ASV gaidāmajai ražai.

No iekšzemes faktoriem ražotāju cenu tendencei diezgan būtiski varētu ietekmē laikapstākļi, kas pašlaik nerada negatīvas gaidas lauksaimniecības un pārtikas tirgū, un darba tirgus, kur arī darbaspēka izmaksas nerada papildu spiedienu uz ražotāju cenu indeksa kāpumu, jo saskaņā ar 2. ceturkšņa noskaņojuma rādītājiem uzņēmumu pārstāvji vairākumā gadījumu neatzīmē darbaspēka trūkumu kā būtiskāko kavēkli darbības turpināšanai.