Reģistrētā bezdarba līmenis 2013. gadā samazināsies līdz viencipara skaitlim
Reģistrētā bezdarba līmenis turpina pakāpeniski samazināties (2012. gada septembra beigās - līdz 11.0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem), lai arī nedaudz lēnāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Zemāks bezdarbs nozīmē arī mazāku bezdarba ciklisko komponenti, kas palēnina turpmāko bezdarba samazinājumu. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) reģistrēto bezdarbnieku skaits (108.3 tūkst.) patlaban ir zemākais 3.5 gadu laikā un par dažiem tūkstošiem zemāks nekā 1999. gada sākumā, kad Krievijas krīzei sekoja atlaišanu vilnis.
Uzņēmēju nodarbinātības gaidas pēdējā pusgada laikā kļuvušas pesimistiskākas, lai gan joprojām vairāk uzņēmēju prognozē nodarbinātības kāpumu, nevis samazinājumu. Tomēr aktuāls paliek jautājums par to, cik lielā mērā uzņēmēju nākotnes redzējums palīdz prognozēt nākotni, nevis vien atspoguļo viņu novērtējumu par uzņēmuma sniegumu pagātnē un pašreizējo situāciju.
Lai kas arī noteiktu uzņēmēju nodarbinātības gaidas, uzņēmēju nākotnes redzējuma pasliktinājums (un globālās ekonomikas norises) pagaidām nav atstājis nozīmīgu ietekmi uz Latvijas darba tirgu:
- "Eurostat" kārtējo reizi apliecināja, ka nodarbinātības pieaugums Latvijā ir viens no straujākiem Eiropas Savienībā (ES). Piemēram, 2012. gada 2. ceturksnī nodarbinātības gada pieauguma tempa ziņā Latvija ieņēma 2. vietu ES - uzreiz aiz Igaunijas. Nodarbinātības kāpuma ziņā Latvija ieņēma līderpozīcijas jau 2011. gadā;
- No jauna reģistrēto bezdarbnieku skaits – rādītājs, kas, atspoguļojot atlaišanu dinamiku, visātrāk parādītu situācijas pasliktinājumu darba tirgū, joprojām ir stabils un pietiekami zemā līmenī (septembrī - 8.2 tūkst., līdzīgs 2005. gada līmenim, kā arī 2008. gada vidus līmenim);
- NVA reģistrēto vakanču skaits pakāpeniski pieaug, jau pārsniedzot 5 tūkst. atzīmi;
- Reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars, kas mēneša laikā atrod pastāvīgo darbu, turpina pieaugt (2012. gada vidū šī rādītāja 12-mēnešu slīdošā vidējā vērtība sasniedza 4%, kas ir tuvu 2005. gada rādītājam).
Šādas tendences liecina par pakāpenisku darba tirgus atlabšanu un arvien pieaugušām iespējām atrast darbu.
Šogad reģistrētā bezdarba līmenis vēl nebūs rakstāms ar viencipara skaiti. Tas saistāms ar 2012. gada aprīlī ieviesto "tautas skaitīšanas korekciju" (reģistrēto bezdarbnieku skaits tiek dalīts ar mazāku ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu), kas šo rādītāju paaugstināja par 1.6 procentu punktiem. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, rudens un ziemas mēnešos bezdarba samazinājums pierims, atsevišķos mēnešos pat ir iespējams neliels kāpums. Savukārt iestājoties pavasarim, bezdarba samazinājums kļūs straujāks un 2013. gada laikā tas, visticamāk, sasniegs viencipara skaitli.
Bezdarba samazinājumam pārskatāmā nākotnē nevajadzētu radīt būtisku spiedienu uz algu pieaugumu, jo tajā pašā laikā pieaug ekonomiskās aktivitātes līmenis jeb darbspējīgo cilvēku līdzdalība darba tirgū. Turklāt ar darba ražīgumu pamatots algas pieaugums ir ilgtspējīgs un nerāda augšupvērstu spiedienu uz inflāciju.
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa
Līdzīgi raksti
Komentāri ( 17 )
Manuprāt nav jēgas operēt ar lielumu "reģistrētais bezdarbs", īpaši salīdzinot ar 2005. gadu, jo lielums faktiski neatspoguļo patieso bezdarba situāciju. Domāju, ka salīdzinot ar 2005. gadu krīzes dziļajā posmā būtiski pieauga ilgstošo bezdarbnieku skaits, kas ar katru dienu vienkārši tehniski (dēļ noilguma, bezcerības) krīt ārā no "reģistrētā bezdarba"saraksta.
Varētu iedomāties, ka "izkrišana" notiek lielo rindu un vizītes Nodarbinātības dienestā bezjēdzības dēļ.
Mans priekšlikums ir patiesās nodarbinātības dinamikas rādītājus atspoguļot balstoties uz Sociālā nodokļa maksātāju skaita izmaiņām (datus apkopo VID). Kā atskaites punktu ņemot kaut vai to pašu 2005. gadu un 2005. gada "reģistrēto bezdarbu".
Šāda metode, protams, arī satur kļūdas (dēļ divām darba vietām, piemēram), tomēr dinamikā būs precīzāka par "reģistrēto bezdarbu".
Labi zināms, ka visi statistiskie indikatori ir reālās situācijas aproksimatori (jebkurš rādītājs kaut ko ietver / neietver, satur novirzi utt.). Tāpēc vienlaicīgi jāskatās uz visiem pieejamiem indikatoriem, un ja viņi visi norāda uz vienu un to pašu virzienu, tas nozīmē, ka tautsaimniecība tieši attīstās šajā virzienā. Pašlaik visi pieejamie darba tirgus rādītāji (nevis tikai reģistrētais bezdarbs) norāda vienā virzienā. Nodarbinātība aug gan pēc VID datiem, gan pēc darbaspēka apsekojuma, gan pēc nacionāliem kontiem, gan pēc uzņēmumu apsekojuma (plašāk par to – šeit: http://www.makroekonomika.lv/strauja-ekonomiska-izaugsme-un-gandriz-nem… priekšpēdējā rindkopa). Vienkārši "šodienas tēma" ir reģistrētais bezdarbs jo tajā dienā tika publicēti attiecīgie dati.
Kas attiecas uz "ilgstošiem bezdarbniekiem" – tiem, kas vispār neietilpst nekādā bezdarba statistikā, arī to dinamiku redzam CSP darbaspēka apsekojuma ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju grupā "zaudējušie cerības atrast darbu"… un to skaits nav augstāks kā 2005. gadā.
Kā tiek operēts ar jauniešu bezdarba datiem, ja ES min 30%, bet NVA 10% no kopējā bezdarbnieku skaita? kāpēc ir tik liela nobīde un kā tas ir iespējams?
Ja ir laiks ieskatīties, tad attiecībā uz jauniešu bezdarbu, kā arī priekšlikumu tā mazināšanai: 4vara.lv/lv/4-varas-likumdaris/risinajums-jauniesu-nodarbinatibas-veicinasanai.html
Paldies!
Pēc Eurostat, jauniešu bezdarbs 2012.g. 4.cet. Latvijā bija 22% (30% tas jau novecojuši dati). Tātad, 22% no ekonomiski aktīviem jauniešiem meklē darbu. NVA publicē pavisam citu īpatsvaru: jauniešu īpatsvars visu bezdarbnieku kopskaitā. Mans viedoklis ir, ka Latvijā nav jauniešu bezdarba problēmas:
http://www.makroekonomika.lv/jauniesu-bezdarbs-latvija-un-eiropa-reala-…
http://www.makroekonomika.lv/jauniesu-bezdarbs
Par Jūsu priekšlikumu - rītdien pie manis ciemos atnāks Arta Beitāne, tad izrunāsim.
Paldies par atbildi un argumentiem. Dati ir viena lieta, otra-piemēri,ar kuriem sastopies ikdienā, dod pamatu variēt ar datu interpretāciju, analizējot atsevišķas šķautnes, kuras paliek zem vārda "problēma". Paldies vēlreiz!
Par priekšlikumu izrunāsim rīt. Uz tikšanos!
"Bezdarba samazinājumam pārskatāmā nākotnē nevajadzētu radīt būtisku spiedienu uz algu pieaugumu, ..."
Par cik ilgu laika posmu Jūs runājat? Vai tas nozīmē, ka no tiem, kas pašlaik strādā, aizvien vairāk cilvēku Latvijā slīgs nabadzībā, jo cenas pieaugs, bet algas nē?
Runa ir par vispārīgu algas pieaugumu "vienādi visiem" neatkarīgi no produktivitātes. Šāds algas pieaugums (kas mazina tautsaimniecības konkurētspēju un neko nedod labklājībai, jo kurina inflāciju) tiešām nav gaidāms, un tas ir pozitīvi. Vienīgais ceļš uz algas pieaugumu - darba ražīguma kāpums. Un tas ir ļoģiski: atlīdzībai jābūt samērojamai ar cilvēka pienesumu sabiedrībai.
.... un otradi - šāds darba ražīgumā nebalstīts algu kāpums spiež uzņēmēju investēt tehnoloģijā, kas attiecīgi veicina darba ražīgumu. Tādejādi liekot vienlīdzības zīmi alga = darba ražīgums darba ražīgumam nav motivācijas pieaugt.
Bez tam darba ražīgums pavisam noteikti nav vienkāršs jēdziens. Piemēram milzīga birokrātija, kas jāiznes katrai produkcijas/pakalpojuma vienībai, gala rezultātā arī uzrāda zemu darba ražīgumu šai vienībai. Vienlaicīgi cenas dēļ pazeminās arī produkta konkurētspēja. Ņemot vērā faktoru sakritību, šķiet, ka šis arī varētu būt par iemeslu salīdzinoši zemajam darba ražīgumam. Izskatās gan, ka šobrīd jau iet uz labo pusi - tiek vienkāršota mikrouzņēmumu grāmatvedība. Pieņemu, ka šis jau būs stimuls ražīguma pieaugumam.
Birokrātija palielina izmaksas, bet vai samazina darba ražīgumu? Manuprāt, galvenie zema darba ražīguma iemesli Latvijā ir nedaudz citur: zems nodrošinājums ar fizisko kapitālu, cilvēkkapitāls arī varētu būt augstāks (izglītības kvantitātes rādītāji ir gana labi, bet zema vidusskolas izglītības kvalitāte redzama kaut vai PISA testā), tautsaimniecības struktūra nobīdīta par labu nozarēm un zemu pievienoto vērtību.
Birokrātija samazina 1 cilvēka darba ražīguma rādītāju. Piem. 1 papildus grāmatvedis maiznīcā ar 5 maizniekiem, kas strādā ar izmaksu rentabilitāti pēc pārējām adm izmaksām piem. 5%, samazina katra maiznieka ražīgumu līdz 4.2%. Palielinot valsts prasības šim uzņēmumam (piem. pieprasot kādu darba drošības tehniķi), ražīgums izmainīsies uz 3.6%. Efekts gan ir spēkā tikai pie nosacījuma, ja darba ražīguma metodikas parauga valstī ir mazāk nosacījumu ražošanai.
Un tas sasaucas arī ar nozaru struktūru - jo lielāka pievienotā vērtība, jo vairāk parādās birokrātijas izmaksas, jo mazāk konkurētspējīgs ir produkts. Rezultātā: koksnes eksports un izsmalcināts lokālā servisa piedāvājums (jo tam nav iespējams importēts aizstājējs)
Šajā nozīmē - jā, piekrītu. Es vairāk domāju par produktivitāti no makro viedokļa: arī grāmatvedis un birokrāts rada pievienoto vērtību, kas tiek ietverta IKP ;)
Birokrāti neko nerada - ne preci, ne naudu. Kur te IKP-feiks kaut kāds. Birokrātija ir bezgalīgs un nesegts patēriņš. Ok- grāmatvedis - tas ir vērtīgs pakalpojums. Vismaz smadzenes atbrīvojas ražošanai.
Cilvēki aizbrauc un Jūs vienkārši prognozējat bezdarbnieku skaitu samazināšanu ?
Tās ir līdzīgs tam, ja tagad rīkot tautas pārskaitīšanu un secināt, ka IKP palielinās. Naivi.
Gada beigās noskaidrojām, ka bezdarbnieka statusu zaudē 48% bezdarbnieku neiekārtojoties darbā.
To neslēpj nodarbinātības valsts aģentūras biroji, aizbildinoties, ka bezdarbnieki neveic pienākumus.
Lai kā es rēķinu man sanāk, ka reālais bezdarbs ir pieaudzis.
Ja laukos bezdarbs esot līdz 20% kas ir slikts rādītājs, tad es ieteiktu aizbraukt uz jebkuru lauku novadu un ieraudzīt tik pozitīvu ainu ka no 100 cilvēkiem tikai 20 ir bez darba. Īstenībā ir otrādi laukos labi ja 20% iedzīvotājiem ir darbs.
Tāpēc piekrītu, ka statistika jāveic no vid datiem.
Neliela piebilde: neiekārtojoties darbā tajā pašā mēnesī . Būtu ieteicams papētīt cik no viņiem paliek bezdarbnieki 2.,3. utt. mēnesī pēc NVA un attiecīgi koriģēt "reālā bezdarba" ciparu ;)
Taisnība, ka laukos "katrs otrais sēž bez darba". Bet šī definīcija būtiski atšķiras no starptautiskās bezdarba definīcijas (cilvēks, kas aktīvi meklē darbu un gatavs sākt strādāt nekavējoties). Laukos nav liela bezdarba, laukos ir ļoti zema ekonomiskā aktivitāte, es par to runāju vairākas reizes. "Reālo bezdarbu", protams, var rēķināt kā gribas, bet diez vai rezultāts būs pārliecinošs.
Laukos ekonomiskā aktivitāte ir ļoti liela, tikai vairumā tā ir feodālā.
Un daudz nosaka arī emocionālā attieksme- ja man apkārt ir tikai bezdarbnieki, tad arī es nevaru noticēt, ka tie dati tik spoži, tā pat ja es un mani kolēģi algas paugstina par vairākiem tūkstošiem iespaids ir cits, kam seko arī statistika, kā zināms ar statistiku ir ļoti viegli un ērti manipulēt. Bezdarbniekam nav ne laika ne iespēju nodarboties ar pētijumiem viņam ir jādomā kā visu samaksāt. Un uz NVA viņam nav laika, jo kaut kur kaut kas ēdams jādabū, kā zināms valsts iestādēs ēst nedod, bet par A4 izdrukām gan labprāt prasa samaksāt.
kā zināms ar statistiku ir ļoti viegli un ērti manipulēt
Tieši tāpēc arī rakstu, lai tādu manipulāciju nebūtu.
Daudz ko nosaka emocionālā attieksme, bet "draugi un kolēģi" nav reprezentatīvā izlase (rezultātus nevar attiecināt uz visu sabiedrību). Tāpēc labākais ko var darīt ir ņemt par pamatu visu pieejamu statistiku un, salīdzinot dažādus avotus, novērtēt to ticamību. Ja ir pamatotas aizdomas par statistikas ticamību, tad es par to arī rakstu.